Taupot līdzekļus, birzgalieši mazgā veļu un mazgājas paši ar silto ūdeni no apkures sistēmas

 Šī gada sniegotā ziema ir pārbaudījums ne tikai dzīvajai dabai, bet arī cilvēka radītajām lietām.  Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji šādā situācijā ir savā veidā priviliģēti – ienākot mājās ir silts, taču siltums pats no sevis nerodas, un par to ir arī jāmaksā. Tāpat kā citās pašvaldībās, arī Ķeguma novada Birzgales pagastam nav gājušas secen problēmas ar apkures rēķiniem.

Parādi sasnieguši 10 000 latu, trūkst naudas malkai

“Situācija ar parādniekiem diemžēl nav uzlabojusies, drīzāk viņu ir kļuvis vairāk kā “treknajos gados”, jo cilvēkiem nav darba, līdz ar to arī naudas. Šos cilvēkus es varu saprast, bet diemžēl malku uz parāda mums vairs neviens nedod. Par pagājušo gadu komunālo maksājuma parāds sastāda 10 000 latu – par šo naudu varētu iegādāties ap 700 m3  malkas, ar ko pietiktu divu visaukstāko ziemas mēnešu apkurei,” informē Ķeguma novada  izpilddirektora vietnieks Pāvels Kotāns.

“Malkas patēriņš ir krietni lielāks kā iepriekšējos gados. Slikti arī tas, ka pavasarī bija sagādāta tikai neliela malkas rezerve, vēlāk nācās kurināt ar pilnībā neizžuvušu malku. Labi, ka šogad kurinātājiem palīdz ES fondu stipendiāti, jo liels daudzums malkas bija arī jāskalda.  Lai nākošajā gadā nebūtu apkures problēmu, malku vajadzētu sagādāt pavasarī un vasarā, bet sazāģēt var arī ziemā,” norāda komunālās saimniecības vadītājs Konstantīns Žoids.

Lai neblēdās, iesaka ūdeni pataisīt smirdīgu

Kaut gan aukstajā laikā pirmo, pēdējo, kā arī stūra dzīvokļi ir vēsāki, jo nav iespējams regulēt siltuma apdevi atsevišķi katrā dzīvoklī, no iedzīvotājiem sūdzību par apkuri neesot, apgalvo K.Žoids.

“Arī daži iedzīvotāji rīkojas nekaunīgi,  ņemot silto  ūdeni no apkures sistēmas savām vajadzībām – veļas mazgāšanai vai vannai.  Mans ieteikums bija piegāzt apkures  ūdenim kādu krāsainu, eļļainu un smakojošu vielu, kas netraucētu saņemt siltumu, bet liegtu iespēju izmantot to vannai vai veļas mazgāšanai. Sūdzēties šādā situācijā būtu bezjēdzīgi, jo apkures radiatoros esošais  ūdens ir domāts tehniskām vajadzībām,” skaidro K.Žoids.

Kā neizputēt un samazināt rēķinus par apkuri?

Pēc iedzīvotāju sapulces rudenī daudzi nemaksātāji ir nodoti kredītu piedziņas firmai, un viens no viņiem jau ir pilnībā norēķinājies par parādiem. Ja lieta tiek nodota tiesu izpildītājiem, tad jau ir par vēlu, un visi īpašumi un cilvēka manta tiek aprakstīta un atdota izsolē. Lai nepieļautu šādu situāciju, savlaicīgi jādomā par pasākumiem, kas ļautu samazināt rēķinus par apkuri.

“Es uzskatu, ka apkurei ir jābūt arī turpmāk, bet par to ir jādomā mums visiem, sākot ar kāpņu telpu durvīm un logiem, beidzot ar māju siltināšanu. Daudzdzīvokļu māju siltināšanai var izmantot arī ES fondu līdzekļus, bet nepieciešams 30-50% iedzīvotāju līdzfinansējums, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nereāls,” savu viedokli pauž P.Kotāns. Un piebilst: “Iepriecina tas, ka pašvaldības iestāžu ēkas ir iekļautas ESF siltināšanas programmā”.