Izmaiņas maksājot nekustamā īpašuma nodokli

Šajā gadā iedzīvotājiem valsts sarūpējusi vairākus jaunus nodokļus un mainījusi esošo nodokļu likmes. Izmaiņas attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokli.

Nodoklis par zemi
 
 „Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi (turpmā tekstā – zemes nodoklis) maksāšanas kārtībā izmaiņu nav. Tāpat kā katru gadu, arī šogad tradicionālos maksāšanas paziņojumus par zemes nodokli pašvaldība iedzīvotajiem izsūtīs līdz šī gada 1. martam. Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas, taču visu aprēķināto nodokļa summu var nomaksāt vienā maksājumā - avansa veidā visam gadam,” skaidro Ogres novada pašvaldības finansiste Zinaida Valeine.
 
Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” Valsts zemes dienestam (VZD) gada pirmajā dienā jāaktualizē nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības un līdz 15. janvārim aktualizētie dati jāizsniedz pašvaldībām. Pēc šo datu saņemšanas pašvaldība aprēķina zemes nodokļa apmēru katram konkrētam zemes gabalam. „No VZD datus par zemes īpašumiem esam saņēmuši, pašlaik strādājam pie zemes nodokļa aprēķina un paziņojumu sagatavošanas,” informē Z. Valeine un atgādina, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. pantam zemes nodokļa likme šogad ir 1,5% no kadastrālās vērtības (pērn tā bija 1%).
 
Paziņojumi par zemes nodokli tiks sūtīti pa pastu, tāpat kā iepriekšējos gadus Ogrē, Ogresgalā un Ciemupē paziņojumus uz norādītajām adresēm nogādās novada ielu komitejas pārstāvji. „Daļa nosūtīto vēstuļu atgriežas pašvaldībā, jo, izrādās, norādītajā adresē neviens nedzīvo. Paziņojumu sūtīšana katru gadu sagādā raizes,” atzīst Z. Valeine un atgādina: ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs līdz kārtējā taksācijas gada 15. februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā par to informēt pašvaldību.
 
Izmaiņas likumā skar arī nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās termiņu. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pants nosaka, ka gan fiziskas, gan juridiskas personas nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās. „Līdz šim nekustamā īpašuma nodokļa maksāšana bija jāsāk ar nākamo mēnesi pēc īpašuma vai valdījuma tiesību nostiprināšanas, tagad – ar nākamo taksācijas gadu. Tas nozīmē, ka, piemēram, īpašuma pirkšanas – pārdošanas gadījumā nodokli vajadzēs samaksāt par visu gadu, lai saņemtu izziņu zemesgrāmatai,” skaidro finansiste.
 
Tiktāl par zemes nodokli, par kuru, šķiet, īpašu neskaidrību nodokļu maksātājiem nevajadzētu būt.
 
Mājokļa nodoklis
 
Ar mājokļa nodokli gan ir savādāk – neskaidrību daudz. Tas ir jauns nodokļu veids, pašlaik visā valstī notiek sagatavošanās darbi, lai pašvaldības varētu sākt tā iekasēšanu. Jaunais nodoklis attiecas uz vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. Saskaņā ar likumu šī nodokļa likme ir: 0,1% no kadastrālās vērtības, ja tā nepārsniedz 40 000 latu; 0,2 % no kadastrālās vērtības daļas,ja tā pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu; 0,3 % no kadastrālās vērtības daļas,ja tā pārsniedz 75 000 latu.
„Ēku un būvju kadastrālo vērtību datu bāzi mājokļa nodokļa aprēķiniem novada pašvaldība no VZD saņems tikai gada otrajā pusē. Līdz 2010. gada 1. jūlijam saskaņā ar likumu katrai pašvaldībai tiks nodrošināta programmatūra nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam un arī nodokļa aprēķinam par objektiem, kuru aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli tiek uzsākta ar 2010. gada 1.  janvāri, tāpēc paziņojumus par mājokļa nodokli iedzīvotāji varēs saņemt ne agrāk kā šā gada septembri.
 
Katrā ziņā nevienam nevajadzētu satraukties par to, ka ar nodokli varētu tikt apliktas palīgēkas, piemēram, pagrabi, šķūnīši, garāžas,” skaidro Z. Valeine (t. 65071185).