Bērni uzticības tālruņiem sūdzas par izsalkumu

Pēdējā laikā pieaudzis to bērnu skaits, kuri, zvanot pa uzticības tālruni 116111, norāda uz pieticīgajiem apstākļiem ģimenē un to, ka viņiem nav ko ēst. Tā sarunā ar TVNET atklāj Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruņa nodrošināšanas departamenta direktore Iluta Vilnīte.

"Sākot ar rudeni, arvien vairāk bērnu zvanu bija par to, ka viņiem nav ko ēst un nepietiek līdzekļu, lai nopirktu visu nepieciešamo mācībām," teic Vilnīte. Viņa norāda, ka stāvoklis varbūt nav tik traģisks kā pēc kara, tomēr daudzās ģimenēs pārtika ir ļoti pieticīga. "Arī skolās novērots, ka bērni pirmdienās ierodas agrāk no rīta un jautā, vai pavāri gatavo pusdienas," piebilst Uzticības tālruņa nodrošināšanas departamenta direktore.

Ekonomiskā krīze ir skārusi daudzas ģimenes, un nereti vecāki vispirms samaksā rēķinus, bet pēc tam domā, kā pabarot savus bērnus, kas noved pie tā, ka reizēm pārtikas nepietiek. "Mums parādās zvani, kas ir saistīti ar to, ka ģimenes tiek izliktas no dzīvokļa, un viņi jautā mums, kur pārnakšņot. Šādu gadījumu agrāk nebija. Bērni patiešām uzņemas vecāku lomu, prasot, kur vecākiem jāgriežas pēc palīdzības," teic Vilnīte.

Visaktīvāk izmanto pusaudži

Viņa norāda uz lielu grupu bērnu, kas palikuši vieni paši, jo viņu vecāki ir devušies darbā uz ārzemēm: "Ir tādi, kuriem viss juridiski ir nokārtots un ir cilvēki, kas par viņiem atbild. Taču ir arī bērni, kas saka: "Ai, ja kaut kas notiek, es varu aiziet pie tantes, bet tā es dzīvoju viens pats." Tie lielākoties ir pusaudži, taču arī viņi jūtas pamesti un nemīlēti. Bērni saka, ka viņiem to naudu nemaz nevajagot – galvenais, lai būtu mamma un tētis."

Visaktīvākā vecuma grupa no uzticības tālruņa 116111 izmantotājiem ir 12-15 gadus veci pusaudži, kas veido 49 procentus no visiem zvanītājiem. Vilnīte gan skaidro, ka ne vienmēr viņi zvanot par pieticīgajiem dzīvošanas apstākļiem. "Šajā vecumā notiek dažādas mīlestības "traģēdijas", un pusaudži uzdrīkstas atklātāk runāt par to, ka viņiem kāds dara pāri," secina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve.

Iesaistās problēmu risināšanā

Uzticības tālruņa darbs neaprobežojas vienīgi ar zvanu pieņemšanu. Notiek iesaistīšanās problēmu risināšanā, tomēr vienmēr ir jāsaņem atļauja no paša bērna, jo šī tomēr ir konfidenciāla informācija.

"Ja bērns ir ar mieru pastāstīt, kur viņš dzīvo, mēs sazināmies ar sociālo dienestu un lūdzam nodrošināt bērnam pārtiku un pārbaudīt, kāda ir situācija ģimenē. Sociālais dienests mums vienmēr sniedz informāciju par to, ko viņi ir izdarījuši.

Ja ir nepieciešams, mēs sazināmies arī ar bāriņtiesu vai izglītības iestādi, kurā mācās bērns. Šādi mēs varam palīdzēt bērniem jebkurā Latvijas vietā. Mēs tomēr esam valsts iestāde un sadarbojamies. Bieži vien ir tā, ka varam palīdzēt, vēl pirms tiek nosūtīti visi oficiālie dokumenti," teic Iluta Vilnīte.

Tomēr ir gadījumi, kad bērns, baidoties par to, ka vecāki varētu dusmoties, atsakās izpaust savu dzīvesvietu. Tad viņš, jūtot nepieciešamību, tiek mudināts zvanīt atkārtoti un viņam tiek apsolīta palīdzība.

Nesen apkopoti dati par aizvadīto gadu, kurā ar uzticības tālruņa palīdzību bāriņtiesai un sociālajiem dienestiem izskatīšanai nodoti 62 gadījumi, bet vēl tikpat nosūtīti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem. Vilnīte norāda, ka, ņemot vērā pasaules praksi un to, ka šis tālrunis tomēr ir anonīms, tas ir vidējs rādītājs, kas liecina, ka bērni uzticas un ir gatavi atstāt savas koordinātes.