Pašvaldību teritoriālā reforma Latvijā izgāzusies, radot tikai jukas un spriedzi

Latvijas Zaļās partijas Valde, apkopojot aizejošā gada politiskos notikumus, secinājusi, ka Latvijā reģionālā pašvaldību reforma nav nesusi gaidīto rezultātu.
Pašvaldības nav samērojama lieluma gan teritorijas ziņā, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Reformas nolūks bija izveidot samērojamas, rīcībspējīgas pašvaldības tām deleģēto funkciju sekmīgākai veikšanai, norāda partijas valde.

Pašvaldības ir dažādas lieluma ziņā, piemēram, ir pašvaldības, kas atbilst iepriekšējā rajona lielumam (Madonas, Rēzeknes novadi) un citas, savukārt būtiski mazas pašvaldības (Naukšēni, Alsunga, Aknīste).

Arī bijušā Ogres rajonā, uz kura bāzes izveidojušies četri novadi, iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs. Ja Ogres novadā pēc Iedzīvotāju reģistra sniegtās statistikas ir 38 996 iedzīvotāji, tad attiecīgi Lielvārdes novadā – 11 427, Ikšķiles novadā – 8547, bet Ķeguma novadā – 6370 iedzīvotāji. Arī tad, ja visus trīs mazākos novadus apvienotu,  iedzīvotāju skaita ziņā tie nepārsniegtu 26 344.

Latvijas Zaļā partija pauž viedokli, ka tas neļauj unificēt Latvijas pašvaldību pienākumus un līdz ar to visas pašvaldības nevar veikt savus uzdevumus pienācīgā kvalitātē.

Otrs galvenais reformas uzdevums bija samazināt pašvaldību administratīvos izdevumus. Pirms reformas solītā ekonomija sasniedza pat 50% no esošiem pašvaldības administratīvajiem izdevumiem. Arī šis uzdevums nav izpildīts. Nav nekādu pazīmju par izdevumu samazināšanu.

Praksē notiek vietējo pārvalžu izveide administratīvajos centros. Darbinieku skaits pašvaldībās nav samazinājies. Līdzīgi, arī pašvaldību deputātu skaits ir samazinājies nenozīmīgi.

Līdz ar to Latvijas Zaļās partijas Valde uzskata, ka pašvaldību un reģionālā reforma Latvijā nav devusi nekādu efektu, bet radījusi vien jukas un spriedzi reģionu iedzīvotājos.