Vai deputātu nozīme domē tikai formāla?

Atsaucoties uz biedrības “Hokeja klubs Ogre” valdes priekšsēdetāja  Vjačeslava Fanduļa   iesniegumu par finansiālu atbalstu bērnu un jauniešu hokeja komandu treniņa procesa nodrošināšanai, Ogres novada domes oktobra sēdē bija iekļauts jautājums par Ls 13 000 finansējuma piešķiršanu biedrībai “Hokeja klubs Ogre”, par ko arī deputāti pieņēma pozitīvu lēmumu.

Pats par sevi šis fakts nebūtu ievērības cienīgs, ja vien hokeja klubam daļa naudas nebūtu pārskaitīta
jau pirms deputātu lēmuma pieņemšanas un pat pirms jautājuma skatīšanas Finanšu komitejas sēdē.

Proti, biedrībai “Hokeja klubs Ogre” daļa naudas - Ls 3250  - tika pārskaitīta jau 1.oktobrrī., ko apliecina arī Ogres novada domes preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs. Arī finanšu - ekonomikas  nodaļas vadītāja Silvija Velberga domes sēdē uz deputāta Ludviga Tribocka jautājumu atbildēja apstiprinoši.

“Kā var ieskaitīt avansu, ja  nav pieņemts domes lēmums, un kas būtu noticis, ja balsojums izrādītos negatīvs?” vaicā L.Tribockis.

Deputāts arī pauž neizpratni par domes amatpersonu rīcību, jo “priekš kam tad domē vajadzīgi deputāti”, ja viņu vietā jau viss sen ir izdarīts un nolemts.  Pēc L.Tribocka domām, tas diskreditē lēmējvaru. Iespējams, ka šāda lēmumu pieņemšanas prakse ir tikai Ogres novada domē, kur deputātiem atvēlēta tikai balsošanas mašīnas loma.

Lēmums par Ogres novada domes iestāšanos  biedrībā ”Hokeja klubs Ogre” tika pieņemts 17.septembra sēdē, bet jau 18.septembrī biedrības valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Fanduļs lūdza ieskaitīt (!) biedrības kontā piešķirto finansējumu Ls 13 000 apmērā, kaut gan lēmums par tā piešķiršanu vēl nebija pieņemts. Kā jau minēts, par to deputātiem bija jālemj 15.oktobra domes sēdē, ko viņi arī izdarīja.

Kāpēc steiga?

Ar ko izskaidrojam tāda steiga, un kāpēc nauda pārskaitīta pirms par tās piešķiršanu nobalso deputāti, lūdzām komentāru domes amatpersonām.

N.Sapožņikovs informē, ka Ogres novada dome jau 20.augusta sēdē, apstiprinot grozījumus novada pašvaldības budžetā, piešķīra finansējumu bērnu hokeja komandu atbalstam (pēc hokeja kluba “ASK Ogre” iesnieguma, kurā minētas tieši bērnu komandas).

Savukārt domes sēdē, kas notika 17.septembrī, tika pieņemts domes lēmums par Ogres novada pašvaldības iestāšanos biedrībā “Hokeja klubs Ogre”. Biedrības  “Hokeja klubs Ogre” prezidenta V.Fanduļa iesniegums, kurā lūgts pārskaitīt piešķirto finansējumu  biedrības kontā pašvaldībā reģistrēts 22.septembrī.

“Tā kā starp biedrību “Hokeja klubs Ogre” un hokeja klubu “ASK Ogre” ir noslēgta vienošanās par to, ka tereniņprocesa nodrošināšanu divām bērnu komandām un vienai jauniešu komandai
 ir pārņēmusi biedrība “Hokeja klubs Ogre”, uz šīs vienošanās pamata tad arī tika pārskaitīta
piešķirtā finasējuma daļa (Ls 3250),” skaidro novada pašvaldības finanšu – ekonomikas nodaļas vadītāja S.Velberga. Finansējums bērnu hokeja komandām bija nepieciešams, lai nodrošinātu piedalīšanos sacensībās septembra beigās un oktobra sākumā.

Protams, tik turīgai pašvaldībai, kāda, acīmredzot, ir Ogres novada dome, nav finansiālu problēmu, lai krīzes laikā atvēlētu 13  000 latu bērnu un jauniešu sporta attīstībai, kā arī iestātos biedrībā un ieņemtu tur amatus. Visticamāk, ka aiz nevainīgā bērnu sporta stāv pavisam citas un citu intereses, jo, tā saucamajos, labajos laikos nez kāpēc vēlme tik dāsni atbalstīt hokeja komandas neradās...

Formāli deputāti pieņem formālus lēmumus

Atgriežoties pie lēmuma pieņemšanas procesa, arī N.Sapožņikovs atzīst, ka pēc būtības domes lēmumam 15.oktobrī tiešām bija formāls raksturs, jo finansējums, kas tika piešķirts 20.augustā, savu mērķauditoriju, t.i., bērnu hokeja komandas nav mainījis. Ja šim balsojumam nav nozīmes, varbūt vispār šo jautājumu nevajadzēja virzīt uz domes sēdi?

Klātienē vērojot domes sēdes un deputātu interesi par  tajās notiekošo, rodas iespaids, ka viņu loma lēmumu pieņemšanā kļūst arvien nenozīmīgāka un iegūst patiešām formālu raksturu. Tie, kas viņus ievēlēja, droši vien, uz saviem favorītiem lika lielas cerības....

Kaut gan Ogres novadam pēc teritoriālās reformas nākuši klāt vēl astoņi pagasti, domes vadība uzskata, ka tādēļ darba nav kļuvis vairāk. Jaunā sasaukuma deputātiem dome nav jāapmeklē katru ceturtdienu, kā tas bija iepriekš, bet tikai divas reizes mēnesī.

Līdz ar to izskatāmo jautājumu loks sniedzas vairākos desmitos. Tas nozīmē, ka pat  fiziski nepieciešams milzums laika, lai tos pārskatītu, kur nu vēl iepazītos un izprastu pēc būtības. Vairums deputātu to arī necenšas darīt, bet dokumentu pētīšanas vietā “lietderīgi” izmanto laiku, lai sēdes laikā datorā pārlūkotu ziņu portālus un vajadzīgajā brīdī paceltu roku.

Deputātu inertums (ar atsevišķiem izņēmumiem!) ļauj domes amatpersonām visus lēmumus pieņemt iepriekš, skaidri apzinoties, ka deputāti tik un tā nobalsos. Tāpēc arī uz jautājumu, kāda būtu domes rīcība, ja deputāti pēkšņi nobalsotu “pret” finansējuma piešķiršanu, atbildi nesaņēmām, jo, acīmredzot, tāda situācija netiek pieļauta pēc definīcijas.

L.Tribockis ironizē - ja jau deputāti nav vajadzīgi, varbūt varētu ieskaitīt algu gadu uz priekšu, un viņi vispār varētu nenākt. Arī vēlētāju pieņemšanai ir vairāk vai mazāk formāls raksturs. Vairums deputātu to dara savās darbavietās un darba laikā. Piemēram, L.Tribockim pēc pieprasījuma pat nav ierādītas telpas, kur pieņemt vēlētājus.

Tautas kalpus var apskaust daudzi, jo kurš gan negribētu par divām domē pavadītām dienām saņemt 315 latus, bet, esot par kādas  komitejas vadītāju, pat 365 latus. Bet varbūt viņi sava atalgojuma apmēru uzskata par  tik niecīgu, kura dēļ nav vērts saspringt un piepūlēties?