Imants Balodis ienāk Lielvārdes novadā ar saimnieka tvērienu

Kad pirms mēneša par Lielvārdes novada mēru ievēlēja bijušo Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētāju Imantu Balodi, daudziem lielvārdiešiem tas bija negaidīts pārsteigums – kaut arī kaimiņš, tomēr ienācējs. Vēlējāmies uzzināt, kā tad jūtas pats “vaininieks” jaunajā amatā?

Baloža kungs, jums pašam tas arī nāca kā pārsteigums vai arī  iekšēji bijāt gatavs tādam notikumu pavērsienam?
Strādājot tik daudzus gadus pašvaldībā, jābūt gatavam uz jebko. Šajā gadījumā, vai es esmu priecīgs par to, es varu teikt - nē. Es apzinos to smago darbu un situāciju valstī šobrīd, kāda tā ir – ekonomisko un visu pārējo, kādas sekas tam var būt. Varbūt man vajadzētu priecāties, bet tā nav, jo jūtos atbildīgs par visu, kas mums vēl priekšā.

Kā  pieredzējušam pašvaldības vadītājam jums noteikti nav problēmu pildīt šo amatu. Taču kādas ir tās emocionālās sajūtas, ka esat kļuvi par mēru novadā, kuram pats tā  īsti nemaz negribējāt pievienoties?
Protams, ka es biju un vēl aizvien esmu reformas pretinieks. Ja mēs tā godīgi runājam, tad es vēl tuvākajā laikā neko labu nesaskatu. Ņemot vērā tā brīža situāciju un finansiālo stāvokli, kāds bija Jumpravā, nebija nekādas nepieciešamības pēc apvienošanās. Es uzskatu, ka mazām pašvaldībām, kas bija saimniekojušas tālredzīgāk un prātīgāk, krīzi būtu bijis pārdzīvot daudz vieglāk. Bet es neesmu, kā jau vienā intervijā teicu, stūrgalvīgs āzis. Situācija ir tāda, kāda ir. Mēs esam tur, kur mēs esam.

Un tagad es strādāju ar pilnu jaudu un atdevi, lai kopīgi risinātu novada problēmas un mēģinātu lietas vērst par labu. Bet, kā mazas pašvaldības vadītājs lielā pašvaldībā, es vēl joprojām esmu pārliecināts, ka mazas pašvaldības daudz saprātīgāk izlieto līdzekļu un labāk pārzin, pārrauga  savu saimniecību, nekā lielas pašvaldības. Mazā pašvaldībā katra naudiņa tiek apskatīta, izvērtēta, kur labāk un lietderīgāk to ieguldīt. Jo lielāka pašvaldība, jo daudz brīvāk  līdzekļi tiek tērēti.

Nupat esat pieņēmuši arī pašvaldības budžetu. Vai Lielvārdes novadā būs pietiekams finansiālais pamats turpmākai saimniekošanai ?
Viss kārtībā. Novada budžets ir sabalansēts un apstiprināts – esam atraduši naudu mūzikas, mākslas un sporta skolām, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai līdz šāgada beigām. Bijām spiesti arī palielināt izdevumu daļu sociālajā budžetā, kas jau bija izpildījies vairāk nekā par 50%. To visu esam paveikuši, balstoties uz iekšējām rezervēm – pārskatot saimnieciskos izdevumus un atsakoties no mazāk nepieciešamajām lietām.

Vai arī  jūsu novadā vecākiem par bērnu izglītošanos mūzikas un mākslas skolā būs jāmaksā vairāk?
Mūzikas un mākslas skolās vecāku līdzdalības finansējumu paaugstinājām  tikai par dažiem latiem, lai nebūtu tik straujš lēciens un mēs neizdarītu tādu pašu muļkību, kā valdība ar nodokļiem. Šajos apstākļos nesamērīgi paaugstinot vecāku līdzfinasējumu, var samazināties audzēkņu skaits un ieguvums būs drīzāk negatīvs, nekā pozitīvs.

Arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā pagaidām viss paliks tāpat, kā līdz šim. Pagājšnedēļ Reģionālo un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns tikšanās laikā Ogrē ar Rīgas reģiona pašvaldību vadītājiem izteica pieņēmumu, ka nākamajā gadā varētu tikt pieņemts likums, ka bērni uzsāks mācības 1.klasē jau no sešu gadu vecuma. Kamēr tāds likums vēl nav stājies spēkā, esam nodrošinājuši piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību visās novada izglītības iestādēs, kur to paredzēts darīt.

Kādas atziņas sava novada attīstībai ieguvāt no tikšanās ar ministru Ogrē?
Man simpatizēja doma, ka ministrija cenšas kaut ko darīt lietas labā – tiek izstrādāts, tā saucamais, krīzes likums. Tas dotu pašvaldībām iespējas atteikties no daļas funkciju, kuras jāpilda bez reāla finansiāla seguma. Citādi veidojas diezgan absurda situācija – piemēram, ministrija pilnībā nenodrošina finansējumu  piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, bet tajā pašā laikā mēģina diktēt pašvaldībām noteikumus – kādām jābūt likmēm, komplektiem utt. Manuprāt, pašvaldība varētu pati risināt šo problēmu, ja jau valsts tādā situācijā nonākusi. Līdzīgi varētu rīkoties arī vēl citos jautājumos.

Gribētos akcentēt vēl kādu problēmu – šajā pārejas periodā atbalstāms ir ministra ierosinājums izstrādāt vienotu apmaksas sistēmu pašvaldību vadītājiem un arī darbiniekiem, jo izrādās, ka daži pašvaldību vadītāji arī krīzes laikā noteikuši nesamērīgi augstas algas. Jāpieņem vienoti spēles noteikumi un visiem jābūt solidāriem, lai kopīgiem spēkiem rastu izeju no krīzes.  

Vai Lielvārdes pašvaldība, nosakot algas,  ir ņēmusi vērā, ka valstī  ir krīze?
Lai arī kā to dažiem negribētos atzīt,  mēs bieži vien aizmirstam, ka saņemam algu no nodokļu maksātāju naudas naudas. Grūti izprotams arī tas, ka deputātiem pašiem sev jānosaka atlīdzība. Kāds Lielvārdes novada domes deputāts, apspriežot atalgojuma apmēru, iebilda – ja viņam nav tik liela atlīdzība, kā viņš vēlas, tad viņš jūtas nenovērtēts... Tātad viņš savu vērtību saskata atlīdzības lielumā?!

Deputātiem bija kompromisa variants – 150 latu mēnesī plus vēl samaksa par darbu komitejās. Es domāju, ka ir pietiekami, ņemot vērā to, kādas bija  algas līdz šim. Krīze valstī nesākās pēc vēlēšanām, bet jau labu laiku pirms tam. Iepriekšējā sasaukuma deputāti saņēma 270 latu mēnesī. Par 50 latiem samazinājām arī priekšsēdētāja atalgojumu – tagad tas nepārsniedz Ls 1150.

Administratīvi teritoriālā reforma ienesusi būtiskas korekcijas pašvaldību darbā - arī Ogres rajons kā vienojošais elements drīz vairs nebūs aktuāls. Vai plānojat arī turpmāk uzturēt kontaktus starp Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ogres novadu pašvaldībām?
Pirmkārt, mēs esam tikai četri, un četriem turēties kopā ir daudz vieglāk nekā desmit un vairāk pašvaldību vadītājiem. Katrā gadījumā es domāju, ka lietišķas attiecības mūsu starpā saglabāsies un turpināsim apmainīties ar pieredzi. Piemēram, šonedēļ visi tikāmies Ogres novada domē, lai kopīgi apspriestu ceļu fonda lietderību, no kura izlēmām atteikties.

Daudz racionālāk, manuprāt, ir vienoties par kādu konkrētu jautājumu risināšanu, jo ideja  izveidot  mākslīgu institūciju, kas apvienotu novadus, ne vienmēr attaisno uz to liktās cerības. Arī Reģionālā un pašvaldības lietu ministrija secinājusi, ka šie kopuzņēmumi vai, tā saucamās kopus cūkas, nav tās labākās. Visu laiku jāuztur dialogs un jāskatās, kādu pakalpojumu vai resursus cits no cita mēs, solidāri vienojoties, varam paņemt. Kā attīstīsies sadarbība, to rādīs laiks.