Seminārā ogrēnieši mācās, kā plānot un uzkrāt naudu

Naudas plānošanas centra (NPC) aicinājumam piedalīties bezmaksas seminārā “Kā gudri plānot savu naudu un likt tai strādāt Tavā labā” bija atsaukušies vairāki desmiti ogrēniešu, kuri arī aktīvi iesaistījās diskusijā. NPC speciālisti  uzskata, ka stāstīt par budžeta plānošanu un uzkrājumiem ir būtiski it īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos - ir nepieciešams cilvēkiem palīdzēt saprast un pasniegt šķietami sarežģītas lietas vienkāršā un saprotamā valodā, ar praktisku piemēru un padomu palīdzību.

Nauda jākrāj kaut vai zeķē
“Mēs vienmēr varam atrast, kur ietaupīt un kur ietaupījumus uzkrāt. Uzkrāt naudu varam gan zeķē, gan bankā gan “cūciņā”. Katrā ziņā būtu labi, ja mēs katrs varētu atrast veidu un metodi, kā uzkrāt vismaz desmit procentus no ikmēneša ienākumiem. “Drošības spilvens” ir vismaz divu trīs mēnešu algas apmērs, jo tad, kad mēs nokļūstam kādā neparedzētā dzīves situācijā, uzkrājumi var noderēt. Ne vienmēr jārunā par negatīvajām lietām, piemēram, - ģimenē gaidāmas kāzas, arī tad svinību rīkošanai ir vajadzīga nauda. Ļoti labi, ja mums ir kādi uzkrājumi un mēs varam justies droši savu finanšu pasaulē,” uzrunājot semināra dalībniekus, teica NCP vadītāja  Signe Bierande.

Semināra laikā S. Bierande norādīja, ka budžeta plānošanas pamatā ir trīs soļi – plānošana, kad jāapzina visus ikmēneša regulāros ienākumus, obligātos un citus izdevumus, sekošana līdzi tēriņiem, kad visā plānošanas periodā jāpieraksta visus faktiskos izdevumus, un mēneša beigās - tēriņu analīze.

Var ne tikai krāt, bet arī pelnīt
Savukārt NPC eksperts, AS “GE Money Bank” Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins skaidroja, kā efektīvāk uzkrāt un kā izvēlēties noguldījumu veidus. “Svarīgi ne tikai uzkrāt, bet arī saglabāt un vairot naudas vērtību,” norādīja A.Čerņagins. Lielākā daļa banku piedāvā izdevīgus procentus noguldījumiem, un tā ir iespēja nopelnīt papildus naudu. Ja noguldītā summa būs neliela, ieguvums no banku procentiem sākotnēji šķitīs niecīgs, taču tik un tā naudas kļūs vairāk. A.Čerņagins minēja piemēru – ja noguldīs simts latu uz 7%, tad gada beigās jau būs 107 latu.

“Galvenais ir sākt krāt – varbūt ar mazāku summu, pēc tam to palielinot. Nosakiet mērķi, kam Jūs vēlaties krāt – tad būs vieglāk. Ja Jums šķiet, ka nav naudas, ko atlikt, pārskatiet savus izdevumus. Pēdējā laika atziņa man ir šāda – ja nezini, kur tērē, tad, visticamāk, nezini, kur vari ietaupīt,” secina A.Čerņagins.

Banka pasargā no inflācijas
Kāds semināra dalībnieks lūdza komentēt speciālistu, kā naudas vērtības krišanās ietekmē noguldītāja peļņu? “Kā lai zina - varbūt tie 107 lati beigās izrādās mazāk, nekā sākotnējie simts, ko esmu aiznesis uz banku? Kādā veidā var panākt naudas vērtības krišanos, un vai tas vispār ir iespējams? Varbūt es to varu apsteigt?” jautāja ogrēnietis.

“Diemžēl jāsaka, ka neko tur apstādināt un apsteigt nevar, jo tā ir pasaules ekonomikas būtība. Visā pasaulē naudai vērtība krītas, tāpat kā jebkurai citai lietai. Naudas izpratnē šo naudas vērtību samazina inflācija. Kad inflācija aiziet mīnusos, tā palielina naudas vērtību, bet pēdējos gados mums ir bijusi inflācija, kas naudas vērtību tikai samazina,” skaidro A.Čerņagins. Un turpina “Iedomājieties situāciju, kad jūs noliekat bankā savu naudiņu. Pagājušajā gadā inflācija bija 15 - 17%. Ja banka maksā kaut vai piecus procentus, jūs nezaudējat 17%, bet tikai 12%. Naudas vērtības saglabāšanas pamatprincips  - naudas vērtība krītas staujāk, ja mēs ar to neko nedarām.”

Uz apdrošināšanu nav jātaupa
NCP eksperts, If Rīgas klientu apkalpošanas centru vadītājs Andis Suseklis stāstīja, kā pasargāt sevi un savu īpašumu no neplānotiem izdevumiem, un pievērsa klātesošo uzmanību tam, ka atteikšanās no apdrošināšanas nav ietaupīšana. “Sarežģījoties ekonomiskajai situācijai, vietā ir uzsvērt, ka apdrošināšanai nebūtu jābūt pirmo lieko tēriņu sarakstā, uz kā rēķina šobrīd ietaupīt, jo notiekot neparedzētam gadījumam, cilvēkam segt radušos zaudējumus no paša kabatas esošajos apstākļos būs īpaši sāpīgi. Aicinām cilvēkus uz apdrošināšanu skatīties kā uz ikmēneša maksājumu – tā iespējams atklāt, ka plānojot savus līdzekļus, un veltot, piemēram, līdz 5 latiem mēnesī dzīvokļa apdrošināšanai, maksājums ir neliels, bet finansu atspaids ugunsnelaimes vai zādzības gadījumā – ievērojams. Padoms taupīgākajiem – internetā, apdrošinātāja mājas lapā, atrodamas vienmēr izdevīgākās cenas,” norāda A.Suseklis.