Ekonomists V.Danovičs: “Zeme jāpārdod, jo cenas tikai kritīs”

Attiecībā uz nekustamo īpašumu, konkrētāk – tieši zemi, pozitīvas izmaiņas tirgus situācijā nav gaidāmas, pat ja kopējai ekonomiskai situācijai valstī būs tendence uzlaboties. Tāpēc zeme jāpārdod par  katru cenu, jo cenas tikai kritīs, bet nodokļi augs – uzskata speciālisti. Īpaši tas attiecas uz tiem, kam savulaik zeme iegādāta būvniecībai, bet šobrīd netiek izmantota.

Zemes vērtība krītas nepārtraukti, tirgus cena sasniegusi zemes kadastrālo vērtību  un turpinās kristies arvien vairāk. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docents, Sorbonnas universitātes ekonomikas doktors Vadims Danovičs prognozē, ka nākošajā gadā kadastrālā vērtība kritīs reizē ar tirgus cenām – aptuveni par 50%.

Turklāt ļoti iespējams, ka arī Latvijā, tāpat kā savulaik ASV, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs, zeme tiks aplikta ar paaugstinātiem pārdošanas nodokļiem, jo zeme, tāpat kā alkohols un cigaretes, tiek uzskatīta par  greznību  (it īpaši lielie zemes gabali). Līdz ar to lielākie cietēji būs privātpersonas, kurām pieder zeme, bet kuras nav iesaistītas zemes apstrādē, nenodarbojas ar lauksaimniecību.  

Jautājām speciālistam, vai zemes īpašniekiem jau ir jāsāk uztraukties par iespējamo nodokļu paaugstināšanu zemei? “Latvijā ir mazs nodokļu slogs zemei, un arī valstij šobrīd nav naudas. Pašvaldības, protams, nevēlas saviem iedzīvotājiem paaugstināt nodokļus, bet līdzekļu trūkums valstī visdrīzāk to spiedīs darīt,” skaidro V.Danovičs.

Ja tiks paaugstināti nodokļi, zemes īpašniekiem būs jāmaksā milzīgas summas tikai par to, ka apbūves zeme viņiem vienkārši pieder. Visi Pierīgas pagasti laikā, kad nekustamo īpašumu cenas bija nepamatoti palielinājušās, teritoriālajos plānojumos daudzas zemes paredzēja apbūvei. Tas šobrīd dod pietiekamu ieganstu politiķiem aplikt šīs zemes ar augstiem nodokļiem, kas pašreizējos apstākļos būs vēl viens sitiens pa iedzīvotāju kabatu.

Daudzi gan saņēma Eiropas Savienības (ES) subsīdijas par to, ka savas zemes uzturēja kārtībā, taču arī šie līdzekļi izsīks. Vismaz Lauku atbalsta dienesta informācija liecina, ka jau 2009.gadā, atbalstot ražošanas aktivitātes, ES subsīdijas netiks tiem, kuri sev piederošās platības vienkārši nopļauj. Lai pretendētu uz subsīdijām, zeme būs jāizmanto lauksaimniecības kultūru audzēšanai.

“Laikā, kad Eiropai pašai ir izteikts finanšu trūkums, ir absurdi domāt, ka kādam interesēs uzdāvināt Latvijai naudu, drīzāk bagātās valstis (Vācija, Somija utt.) to paturēs sev,” uzskata V.Danovičs.  Pēc speciālista prognozēm nodokļu paaugstināšana,  ES fondu naudas nesaņemšana un cenu kritums uz zemi  ietekmēs visus, bet visvairāk tos, kam ir vairāk par vienu īpašumu, jo visdrīzāk tiks ieviesta progresīvā nodokļu likme. “Zem sitiena” pirmie nonāks  tie, kam pieder lielas zemju platības un vairāki īpašumi.  

Materiāls tapis sadarbībā ar SIA “Baltijas komunikāciju centrs” projektu vadītāju Janu Krallišu