Politiski represētie tiekas 24.konferencē 

Ogres kultūras centra mazā zāle šodien piepildīta līdz malām – cilvēki, atmiņas, liecības, dokumenti, grāmatas un kartes. Kā ierasts – 27.decembris ir diena, kad Ogres politiski represēto kluba biedri tiekas gadskārtējā konferencē.

Roka uz savas valsts notikumu pulsa jātur nepārtraukti, jo, uz mirkli atslābstot uzmanībai, aktīvāki kļūst citi spēki, kas rīkojas savās interesēs un tās var nesakrist ar pamatnācijas interesēm. Politiski represētās personas vistiešākā veidā uz savas ādas izbaudījušas, kas notiek, kad pasaule neiejaucas un atļauj notikt vardarbībai pret cilvēkiem un valstīm.

Ķegumietis Edmunds Būmanis uzskata, ka par vēsturi un represijām jārunā un jāstāsta atkal un atkal, citādi vēstures mācības ātri aizmirstas. Viņš sagatavojis vairāku Krievijas apgabalu administratīvās rajonu kartes un ciema padomju sarakstus, uz kuriem izsūtīti cilvēki no Latvijas. Kartes datētas ar 1951.gadu un 1957.gadu.

Valstīm katrai ir savas ģeopolitiskās intereses, kuras īstenot var soli pa solim visdažādākajos veidos. Cilvēku modrība un sapratne, kāpēc un kā lietas notiek mūsdienu pasaulē, var ļaut izvairīties no kļūdām, kuras kādreiz esam pieļāvuši.

Jānis Ploriņš no Rīgas Latgales priekšpilsētas ogrēniešiem dāvanā atvedis savu karti, kur simboliski attēlotas nometinājuma vietas. „Lai simbols paliek, kad mūsu vairāk nebūs,” viņš saka.

Politiski represēto personu ir gana daudz. Šodien konferencē piedalās 729 delegāti no Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadiem. Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājam Ivaram Kaļķim jāseko līdzi notikumiem pašu mājās, kaimiņos un pasaulē, jo pieredze māca, ka palaižot notikumus pašplūsmā, vēsture savas mācības mēdz atkārtot.