I.Holcmane: "Kamēr pašai būs spēks, "Reljefs" pastāvēs"

Viena no Ogres sporta tradīcijām ir orientēšanās kluba "Ogre" rīkotais orientēšanās sacensību seriāls "Reljefs", kas pagājušajā nedēļā svinīgā pasākumā atstāja aiz muguras kārtējo sezonu. Uz sarunu par aizvadīto "Reljefa" sezonu un orientēšanās sportu aicinājām OK "Ogre" valdes locekli un treneri Ivetu Holcmani.

Nesen prezentējāt "Atmiņu taku" Zilajos kalnos, bet pagājušajā nedēļā sveicāt orientēšanās kluba "Ogre" rīkoto sacensību "Reljefs" labākos sportistus. Cik apmeklēta bija nu jau aizvadītā sezona?

"Reljefā" vienmēr gribas vairāk dalībnieku. Teiksim, pavasarī vienā kārtā skaits sasniedza aptuveni 70 sportistu, bet rudens posmos tas jau krītas – aptuveni 40 orientieristu. Tajās kārtās, kas bija otrpus Daugavai – Tomes apkārtnē un Ņegas piekrastē – vien 30 cilvēku.

Kāpēc šāda krasa intereses amplitūda?

Tas vairāk saistās ar transportu – Ogres bērni uz tālākām vietām vienkārši netiek. Uz vienu no kārtām tikām pie autobusa, kas ļāva aizvest gados jaunos orientieristus. Uz Tomes posmu bija jau jābrauc ar savām automašīnām. Ja vecāki vai citi pieaugušie var aizvest, tad, protams, dalībnieku ir uzreiz vairāk. Mums nav tāda popularitāte kā Rīgas "Magnētam", kas darbojas trīs reizes nedēļā. Tas jau ir kā biznesa plāns, bet "Reljefs" vienmēr bijis tautas sports.

Tad jau sanāk, ka viss ir atkarīgs no jums?

Jā, "Reljefs" nekādā gadījumā nav biznesa plāns. Cik ir mūsu kluba iespēju robežās to darīt ar lielu entuziasmu, tik arī mēs to darām. Tas patiešām prasa lielu entuziasmu: katru ceturtdienu kāpt mašīnā pulksten 12, vest ģeneratoru un būvēt teltis, un atgriezties Ogrē ar visu iedzīvi vien ap pulksten desmitiem vakarā. Organizatoriski tas ir diezgan darbietilpīgs process.

Un šādi notiek visos "Reljefa" 15 posmos, vai ir vēl kādi palīgi? Ne jau vienmēr viss gulstas uz jūsu pleciem?

Daudz palīgu nav. Tik tiešām, tas viss ceturtdienas smagums gulstas tieši uz maniem pleciem: transports un manas iespējas pārliecināt kādu studentu vai kādu citu cilvēku nākt palidzēt. Šogad ļoti daudz ir palīdzējis veterāns no Ogres Dzintars Grigulis. Protams, arī mana ģimene ir tie lielākie palīgi – dēli Andris un Raivo Kivlenieki, kā arī vīrs Andris Kivlenieks seniors. Ir vēl arī Ogres 1.vidusskolas audzēknis Ģirts Krastiņš un Elīna Upmane.

Kā notiek sacensību maršrutu plānošana?

Andris Kivlenieks seniors jau no 80.-to gadu vidus zīmē kartes orientēšanās sportam Ogres apkārtnē. Shēmas sākotnēji bija arī Dz.Grigulim un ogrēnietim Jānim Skrūzmanim. Šobrīd visas Ogres un Tomes apkārtnes kartes jaunajā variantā ir Andra veikums. Maršruti regulāri tiek pārstaigāti, tiek ieviesti jauninājumi – ir takas vai tās jau aizaugušas, vai ir kāds jauns orientieris. Katrai grupai tiek plānots atsevišķs maršruts, un grupas ir sākot no 8 gadu vecuma līdz pat 70 gadiem.

Noteikti "Reljefā" ir bijis visjaunākais un visvecākais orientierists?

Jaunākais dalībnieks šobrīd varētu būt Uldis Lejs, kurš startē astoņgadīgo grupā. Ir vēl bijuši arī trīs un četrus gadus veci bērni, kurus līdzi paņēmuši vecāki. Šogad tā nav, plaša ir tieši astoņgadīgo grupa. Vecākais orientierists ir ogrēnietis Juris Leimanis, kurš, protams, startē vecākajā grupā.

Arī orientēšanās sacensībās gluži kā citos sporta veidos notiek paaudžu maiņa. Kā trenere strādājat Ogres novada Sporta centrā. Vai vecākiem ir interese vest savus bērnus uz orientēšanās treniņiem?

Šobrīd var teikt, ka interese salīdzinoši ir liela. Būtībā aktivitāte mainās periodiski. Daudz kas ir atkarīgs no reklāmas, no trenera iesaistīšanās šī sporta veida popularizēšanā. Ja viss izdodas, tad varam sameklēt bērnus – paši nāk vai arī uz treniņiem viņus atved vecāki.

Nav mazsvarīga arī treniņu vide.

Protams, arī treniņu materiālajai bāzei ir nozīme, proti, kur notiek treniņi un kādos apstākļos. Sporta centrā ("Celtniekā") mums ir apmierinoši apstākļi, Ogres Basketbola skolā mums ir sava noliktava nepieciešamajam inventāram. Liels pluss ir netālu esošie Ziliekalni, un esam pateicīg, ka vēl tur varam būt. Esot idejas par sporta centra būvniecību Zilajos kalnos pie karjera, bet pagaidām tas laikam nav vairs aktuāli. Ja nu kādreiz tas tiks realizēts, tad cerams, ka arī mums tur atradīsies vietiņa.

Kas ir tie lielākie "Reljefa" atbalstītāji?

Noteikti tā ir Ogres novada dome, vēl atbalsta arī "Fazer" maiznīca, dodot maizīti uz katru no posmiem. Praktiski lielākā palīdzība tomēr ir no pašvaldības, kas sniedz finansiālu atblastu, vēl ir arī "Reljefa" dalības maksas. Balvas pērkam paši, varbūt par maz tiek meklēts. Vajadzīgs kāds menedžeris, kas ar to varētu nodarboties. Reizi pa reizei kāds no studentiem paveic kādu darbiņu. Būtu jauki, ja arī bijušie audzēkņi varētu iesaistīties sacensību balvu fonda organizēšanā. Tomēr galīgi sūdzēties nevaram.

"Reljefs" noteikti būs, kamēr ar to darbosies cilvēki. Vai nākotnē paredzētas vēl kādas sacensības vai kaut kas jauns un nebijis Ogres sporta dzīvē?

Jā, es tā ceru, ka vēl būs. Mēģināšu meklēt kādu palīgu, bet par to gan jau runāsim rudenī plānotajā sapulcē. Runājot par plāniem, varu teikt, ka drīzumā, 11.novembrī, būs ikgadējais "Lāčplēša kauss". Nopietnāk orientēšanās sportā iesaistījusies Ogres novada sporta speciāliste Dzikstīte Žindiga, kura ar savu entuziasmu un atblastu piesaistījusi arī pašvaldības interesi šajā pasākumā. Zemessardze vienmēr ir iesaistījusies "Lāčplēša kausā", un pērn zemessargi gar finiša taisni salika svecīšu rindas, kas vakarā izskatījās ļoti skaisti. Apmeklējums elites grupā bija ap 40 vīriem, kas nakts sacensībās ir visai liels skaits. Tautas klasei gluži kā pērn plānota distance pilsētas ielās, mežā ievedot vien pašās beigās. Cerams, ka arī šogad cilvēkiem nezudīs interese par "Lāčplēša kausu".

Tiem, kuri nevarēja vai arī nepiedalījās kādā no "Reljefa" posmiem, droši varēs savas orientēšanās prasmes pārbaudīt 11.novembrī Ogrē notiekošajās sacensībās "Lāčplēša kauss".