E.Helmanis: „Graustu komisija strādā pareizā virzienā”

Šīs nedēļas sākumā Ogres būvvaldē tika saņemts pieteikums uz kādas Ogres ēkas nojaukšanu. Kā izrādījās, tad pavisam drīz mūsu pilsētā tiks likvidēts viens no lielākajiem graustiem un Ogres traipiem – vecā pirts ēka. Lai uzzinātu sīkāku informāciju par šī procesa virzību, kā arī par situāciju ar bīstamajām un pamestajām ēkām kopumā, devāmies pie Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa, kurš ir arī Ogres novada avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisijas priekšsēdētājs.

Tā saucamā graustu komisija savus uzdevumus pilda divus gadus. Ja līdz šim ir izdevies sakārtot ne tik lielus objektus, tad tagad komisijas locekļi var droši pasist sev pa plecu, proti, ir panākta vienošanās par Ogres pirts un ķīmiskās tīrītavas ēkas Mālkalnes prospektā 2 nojaukšanu. E.Helmanis gan visus laurus nepiedēvē komisijai, bet arī ēkas īpašniekam Jurim Feodorovam, kurš beidzot izšķīries par spoku mājas noslaucīšanu no zemes virsas. Arī citos gadījumos nav mazsvarīga abpusēja pretimnākšana. Jautāts par to, vai šajā vietā tiek plānots cits objekts, E.Helmanis tūdaļ noraidīja šādu iespēju: „Galvenais uzdevums ir nojaukt bīstamo ēku. Kāpēc tuvējo daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, katru reizi paveroties pa logu, būtu jāskatās, uz ko tādu. Otrkārt, šī ēka ir bīstama ar to, ka tur var notikt kriminālas darbības vai arī bērni tur varētu sākt ložņāt”.

Vēl kāda spēļu zāle Ogrē nebūs

Pērn pēc graustu komisijas pieprasījuma/lūguma tika nomainīts vecā tautas nama jumta segums, vietām pat nomainīti logi un atjaunotas koka konstrukciju detaļas. Tagad vienu no ēkas sienām rotā plakāts, ka visai plašais nams tiek piedāvāts īrēšanai. Ar to gan šosejas malā esošās būves restaurācija nebeigsies, iespējams, ka nākamgad strādnieki ķersies klāt pie fasādes atsvaidzināšanas. Šis īpašums pieder kādam spēļu zāļu saimniekam, taču E.Helmanis uzreiz piemetina, ka Ogrē jaunas azartspēļu vietas nebūs.

No budžeta jāņem nauda ar parādiem aplikta īpašuma norobežošanā

Viens no pirmajiem graustu komisijas paveiktajiem darbiem bija pārdesmit metru no Ogres 1.vidusskolas. Netālu no mācību iestādes, turpat Zinību kalnā, atrodas pus sadegusi dzīvojamā ēka. Lai norobežotu šo objektu, samazinot iespēju tai piekļūt, nācās visas izmaksas segt no nodokļu maksātāju naudas. Mājas īpašniekam ir parāds bankai, pats atrodas ārzemēs, bet finanšu iestāde neizrādīja nekādu iniciatīvu: „Mēs palikām ķīlnieku lomā, tāpēc arī vajadzēja rīkoties pašiem,” situāciju skaidro E.Helmanis.

Tomēr viena no bankām izrādījās pretimnākoša. Netālu no katoļu baznīcas Meža prospektā 2 esošajai ēkai, kur jau ilgāku laiku neviens nedzīvo, tika aizsisti logi un durvis. Tiesa gan, pilnīga ēkas nojaukšana pagaidām nav iespējama, jo tur ir piereģistrēta kāda persona. Ja banka grib nojaukt šo namu, tad attiecīgajam cilvēkam vietā jādod jauns miteklis.

Biezajā mapē uzskaitīti vairāk kā 20 objektu, un tas vēl nav viss...

Visai atbaidoša ir bijušās kafejnīcas „Brīvzemnieks” ēka. Demolēta un dedzināta, bet māja vēl stāv uz vietas, liekot šermuļiem skriet pāri kauliem dienas tumšajā laikā: „Pilsētas centrā nedrīkst būt šādas būves,” strikti nosaka E.Helmanis. „Brīvzemnieka” nojaukšanu kavē situācija, ka ēka pieder vienam, bet zeme, uz kuras atrodas šī ēka, pieder trīs cilvēkiem. Pie tam, neviena no personām neatbild uz sūtītajām vēstulēm un aicinājumiem.

Neliela epopeja izvērtās ar bijušās Ogres komercbankas ēku, kas arī iekļauta graustu statusā. Tomēr situāciju cerīgu padara īpašnieku solījumi, ka līdz nākamā gada jūlijam tiks paveikti visi ēkas restaurēšanas darbi.

Ogrē pašiem savs Pizas tornis

Upes prospektā 10 blakus Ogres kultūras centram atrodas tā saucamais ugunsdzēsēju tornītis, ko pavisam nesen strādnieki centušies nedaudz uzlabot. Nolupušās fasādes caurumi tika aizšpaktelēti, bet pēc tam visa ēka tika pārkrāsota. „Ar tornīti ir smaga lieta. Ēkas augšējā konstrukcija ir sašķiebusies, ko vajag savest kārtībā. Labi, ka vismaz fasāde ir atjaunota, bet tur jāstrādā nopietnāk,” nedaudz skeptisks par paveikto ir domes priekšsēdētāja vietnieks.
Arī ārpus Ogres ir paveikti vairāki darbi. Mazozolu „Līčupēs”, ko pārņēmusi banka,  tika nojaukti nodegušās muižas lielie skursteņi. Suntažos kādas bijušās muižas palīgēkas tiek savestas kārtībā. „Daudz darāmā tik un tā ir Ogrē – „Lašupēs” un „Dārziņos”,” nepatīkamo situāciju ārpus pilsētas centra skaidro graustu komisijas priekšsēdētājs.

Komisijai ir jābūt

E.Helmanis uzsver, ka komisija divu gadu laikā ir paveikusi atzīstamu darbu. Tiek uzraudzītas ēkas, sastādīti saraksti un sistemātiski organizēti darbi ēku restaurēšanā, norobežošanā vai nojaukšanā. Liels paldies jāsaka ne tikai visai graustu komandai, bet arī tiem cilvēkiem, kuri izrādījās atsaucīgi un pretimnākoši bīstamo situāciju novēršanā. „Iespējams, ka vajadzētu pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa funkcijas, paredzot, ka graustu statusa piešķirtajām ēkā vajadzētu divkāršot, trīskāršot likmi,” soda sankciju variantu apsver E.Helmanis.

Nobeigumā ar portāla Ogrenet starpniecību E.Helmanis gribēja atgādināt, ka pamestās ēkas nav rotaļu laukums. Šādās vietās nelaime var notikt ik uz soļa.