
Ogres upes nākotnes vīzija – jauns tilts, osta un parks 
Šodien Ogres mākslas un vēstures muzejā noritēja diskusija saistībā ar izstādi "Upe. Tilti. Laipas". Pilsētas sadalošais objekts – Ogres upe – pašreiz pilnvērtīgi netiek izmantota, tā secinājuši gan vietējie pilsētas plānotāji, gan citvalstu arhitekti. Diskusijas otrajā daļā tika apspriestas vairākas idejas, kas jau vairākus gadus redzamas krāsainos skiču projektos.
Klātesot Ogres novada domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam un priekšsēdētāja vietniekam Egilam Helmanim, kā arī būvvaldes pārstāvjiem, arhitektiem, Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūras vadītājai Ievai Skutulei, žurnālistiem un citiem interesentiem, diskusijas pirmajā daļā izstādes autors Arno Smiltnieks iepazīstināja ar muzejā apskatāmās ekspozīcijas izveidi. Par izstādes saturu, kur lielos vilcienos izklāstīta upes vēsture un apkārtējo objektu tapšana, jau rakstījām portālā Ogrenet (saite uz rakstu "Pār Ogres upi plānots būvēt gājēju tiltiņu"). Jāpiebilst, ka izstāde būs apskatāma līdz pat 27.novembrim.
Būvvalde saredz iespējas Ogres attīstībā
Visai interesantas lietas tika apspriestas diskusijas otrajā daļā, kas savā veidā izrādījās par unikālu iespēju vienuviet uzzināt Ogres attīstības iespējamos virzienus. Pēc saturīgo sarunu beigām portāls Ogrenet noskaidroja, ka demonstrētie projekti un skices nebūt neesot plikas ilūzijas: "Tāpēc jau veidojam šos projektus un skices, lai to arī realizētu," atzīst Ogres pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts. Protams, lielākais šķērslis ir finansējums...
Piecus gadus vecie projekti vēl nav pārklājušies ar putekļiem
2007.gada oktobra vidū Ogrē noritēja starptautisks plenērs, kura laikā tapa Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijas un vides dizains. Trīs dienu darba rezultāts ir aktuāls vēl joprojām. Ideju realizēšana varētu atvieglot transporta kustību, attīstīt tūrisma iespējas un brīvā laika pavadīšanu, kā arī ļautu pilnvērtīgāk izmantot pilsētā pieejamo teritoriu, kas pašreiz netiek izmantota. Tālākās attīstības plānos ietilpst Brīvības un Krasta ielas, kā arī Bērzu alejas rekonstrukcija, Ogres parka izveide gar Ogres upes krastu (estrādes pusē no Līkā tilta līdz plānotajam jaunajam tiltam), jaunais tilts un jaunā muzeja ēka (saite uz rakstu "Iepazīstas ar jaunās muzeja ēkas projektu").
Pilsētas oga – milzis ar rungu rokās sveicinās viesus
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis turpinājumā uzsvēra arī pilsētas tēla veidošanas nozīmi. Viena no iespējām, protams, ir izstādē apskatāmā maketa izveide dabā, proti, atkal uzbūvēt koka laipas pāri upei. Tāpat nekur tālu nav nolikti plāni par ostas vai piestātnes izveidi pie šosejas tilta. Visai amizanta šķiet ideja par Ogres vārda nozīmi angļu valodā – milzis, cilvēkēdājs – pielietojumu Ogres popularizēšanā: "Kādā no Ogres punktiem novietojot milža statuju, daudzi gribētu pie tās nofotografēties, un visi zinātu, ka tāda ir tikai Ogrē," smaidu raisošās domas plusus uzskaitot, saka E.Helmanis.
Ja salauž, tad jāatjauno. Ja salauž atkal, jādara vēlreiz tas pats...
Kuru ideju attīstīt, kā to izdarīt vai radīt jaunu projektu, tas ir jādara līdzsadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Ogrēniešiem jābūt aktīvākiem, domājot par savas pilsētas nākotni. Nav jāsēž malā un jākritizē, bet gan jāmet kautrīgums pie malas un jāizklāsta savs redzējums. Vienbalsīgi gan domes amatpersonas, gan pārējie diskusijas interesenti bija par to, ka nedrīkst padoties demolētāju, huligānu un citu cilvēku ļauno izdarību priekšā. Sarunu laikā izskanēja arī citu valstu pilsētās uzklausītā pieredze, kur regulāri tiekot atjaunotas cilvēku bojātās lietas, tādējādi nepiekāpjoties vandaļiem un uzturot kārtībā realizētos projektus.
Gan laipas pār Ogres upi, kas būtu vienīgās Latvijā, iespējams pat Baltijā, gan arī no pirmā acu uzmetiena smieklīgā doma par Ogres milzi, gan tīrs un sakopts parks visa vecuma cilvēkiem, gan arī vēl dažu ideju realizēšana noteikti būtu izcila Ogres vizītkarte, radot prieku ne tikai ogrēniešiem, bet arī piesaistot citus Latvijas iedzīvotājus un ārvalstu tūristus. Ogre kādreiz ilgu laiku bijusi kūrortpilsēta. Kāpēc padomju laikos un mūsdienās iesakņojušos teicienu, ka Ogre ir guļamvagons, nevarētu lauzt un atjaunot krietni pievilcīgāko kūrorta statusu.
2011. gada 6. oktobrī, 22:19, Ogres novada ziņas
Oļegs Visockis
Jaunākie komentāri
Astoņdesmito un pēcpadomju administratori un arhitektūras funkcionāri visu vērtīgāko Ogres daļu ir nopostījuši, tādēļ trikotažkas paaudze un tās pēcteči diemžēl pat nepazīts Ogri kā kurortpilsētu.
Labāk sataisat normālus braucamos ceļus un apgaismojumu uz ielām!
Interesanti, kurš vai kuri spēja iestāstīt Ogres "domniekiem", ka jāizveido pilsēta, izmantojot tās dabas jaukumus - divas upes! Vairāki žetoni pienāktos tiem ļaudīm, kas "domniekiem" parādītu, kāda Ogre - kūrortpilsēta izskatījās pirms kara. Ticu, ka starp Ogres inteliģenci ir ļaudis, kas prastu uzstāt, lai 'domnieki" nebrauikalē ar dārgām mašīnām, lai ir pieticīgi, bet lai domā, kā veidot Ogri par skaistu kūrortpiulsētu, kur sakopts būtu ne tikai centrs, bet arī t.s. kartonkas apkārtne. Un, protams, ielas!