Putnu barotāju dēļ piegānīta Ogres vecupes peldvieta

Ar nopietnu problēmu "OVV" redakcijā vērsās ogrēnietis Vasīlijs Kudiķis, kurš ir ziemas peldēšanas piekritējs, tāpēc arī rudens mēnešos izmanto pērn iekārtoto pludmali pie Ogres vecupes, ko tautas valodā biežāk sauc par Varžu dīķi.

Mūsu lasītāju uztrauc tas, ka tagad, kad vasaras peldsezona noslēgusies, pludmale tiek izmantota kā vieta, kur barot savvaļas pīles un gulbjus. Putni pie tādas cilvēku laipnības jau pieraduši, bet ir viena nelāga lieta – tie turpat krastā nokārto savas dabiskās vajadzības (pieķēza). Tāpat smilšaino krastu pievilcīgāku nepadara ne putnu spalvas, ne ēdiena atliekas, kas tur pūst. Vasarā peldvietu regulāri sakopusi sētniece, bet kopš septembra vairs nē. Lai viņš un citi "roņi" varētu piekļūt ūdenim, V.Kudiķis vienu pludmales malu cenšoties satīrīt, bet tas neko nedod, jo blakus jau atkal stāv putnu barotāji ar baltmaizes kukuļiem un āboliem. Uz lūgumiem šajā vietā putnus nebarot cilvēki nereaģējot.

"OVV" apmeklēja Ogres vecupes pludmali un pārliecinājās, ka skats ir nepievilcīgs – krasts kā nosēts ar melnu un tik lielu fekāliju čupām, kādas diezin vai spētu atstāt, piemēram, tie suņi, kuriem ar aizlieguma zīmēm ieeja peldvietā liegta. Tikko krastmalā parādās kāds cilvēks, tā pie viņa no visām pusēm steidz gan divas pīļu saimes, gan gulbju ģimene, kurā veseli seši jaunuļi. Ieradumam liels spēks...

Interneta resursos var atrast informāciju, ka savvaļas putnu barošana nebūtu ieteicama vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – samazinoties piebaroto putnu vairošanās instinkts, turklāt, iestājoties ziemai, tie nemaz netaisās doties uz siltajām zemēm, jo to darīt nespiež barības trūkums. Pavisam nesen fiksēts kāds gadījums, kad gulbis aizrijās ar maizes gabalu un gāja bojā.

Ornitologs Ruslans Matrozis, kurš specializējies tieši gulbju izpētē, uzskata, ka būtu ļoti labi, ja savvaļas putni bez vajadzības netiktu piebaroti. Tomēr, no otras puses, kaitējums, kas dabai tiek nodarīts ar tādu rīcību, nav tik liels, ja salīdzina ar pozitīvajām emocijām, kuras no putnu barošanas gūst cilvēki, sevišķi bērni. Gulbji nekad nenokārtojas ūdenī. Visbiežāk tas tiek darīts pie ligzdas, bet, ja putnu saime ir prāva, visiem tur vairs nepietiek vietas. Tāpēc putni izmanto to vietu, kur izkāpuši sausumā, lai paēstu cilvēku piedāvāto barību, bet gulbjiem tur pārmest nevar neko...

Par to, kā šo problēmu paredzēts risināt, vairāk lasiet "OVV" 30.septembra numurā.