Pār Ogres upi plānots būvēt gājēju tiltiņu  (labots)

Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstādē "Upe. Tilti. Laipas"var iepazīties ar visai interesantiem faktiem par Ogres upi un tās uzvedību gadu gaitā Ogres pilsētas teritorijā. Kā centrālais objekts ekspozīcijas vidū redzams neliels Ogres upes posma makets ar koka gājēju tiltu. Izstādes iniciatora Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālista Arno Smiltnieka ekspozīcijas galveno objektu plānots arī realizēt dabā.

Skanot upes čaloņai un projektora attēlotajai Ogres upes straumei pirms hidroelektrostaciju uzbūvēšanas, uzmanību piesaista Ogres upes makets ar koka tiltiņu, kas savieno abus improvizētos krastus. SIA "Platpīrs" un tās vadītājs Gunārs Platpīrs muzeja ekspozīcijai dāvājis sūkni, kas upes maketā liek plūst īstai ūdens straumei, ļaujot iztēloties upes īsto plūsmu.

Ogres upe, kas ir trešā garākā upe Latvijā, gadu gaitā bijusi gan untumaina, gan dāsna. Ar bažām tika gaidīti pali, un situācija nav mainījusies arī mūsdienās. Pavisam nesen, 2010.gada pavasarī, upes atbrīvošanai no ledus sloga tika izmantotas sprāgstvielas. Kā izrādās, tad palu laikā upe pat laupījusi cilvēku dzīvības.

Tomēr upi pratuši izmantot kokmateriālu sfērā strādājošie – tika veidoti baļķu plosti, lai, pludinot tos pa upi, nogādātu tālākai pārstrādei gan skujkokus, gan lapu kokus. Upe bijusi dāsna arī pret zvejniekiem. Dažviet Ogres upes krastos tika veidotas peldētavas, bet, lai atpūtnieki un vietējie iedzīvotāji vieglāk nokļūtu neskartajos upes krastu apvidos, tika būvēti vieglu konstrukciju koka tiltiņi. Pēc Līkā tilta uzbūvēšanas, laipas pilnībā izzuda.

Tiesa gan, Ogres galvenā arhitekta Pētera Zilberta un Ogres novada priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa prātus ilgāku laiku nodarbina doma par laipu atjaunošanu. Protams, plānots koka tiltiņu veidot pēc vēsturiskā principa, taču krietni drošāku.

Bērzu alejā satiktā kundze Antonija, taujāta par laipām pāri Ogres upei un to atjaunošanu, uzreiz ieslīga nostalģiskās atmiņās par bērnību. "Toreiz upe bija citādāka, krietni straujāka un krāšņāka. Kad nolaiž ūdens līmeni, tad var aptuveni redzēt kāda upe bija pirms hesiem," stāsta ogrēniete. "Tiltiņi pāri Ogres upei bija gluži kā mākslas darbs. Būtu jauki, ja kāds atgrieztu atpakaļ šo daļiņu no pagātnes," nedaudz pārsteigta par ideju, bet atbalstoša ir Antonijas kundze.

Pie Līkā tilta sastaptie jaunieši par koka laipām neko nezināja: "Kādreiz taisījām savas laipas upes krastā, lai vasarā varētu lēkāt no tām ūdenī". Ideju par koka tiltiņu izveidi jaunieši tomēr nenoniecināja: "Varbūt varēs tās izmantot, lai būtu foršāka peldēšanās".

Arī uz izstādē izvietotā novēlējumu stenda, Ogres upei tiek veltīti tie labākie vārdi. Kāds izstādes apmeklētājs Ogres upei vēl atgūt savu krāšņumu, skaistos krastus un laipas, bet citā novēlējumā lasāms, lai Ogres upe vienmēr būtu tīra un dzidra, jo tā ir Ogres bagātība.

Par Ogres upes vēsturi un tās kādreizējo izskatu var uzzināt Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstādē, kas skatāma līdz 27.novembrim.

Pēc aptuveni divām nedēļām, 6.oktobrī, pulksten 16 turpat muzejā notiks diskusija, kas veltīta Ogres upei. Ar jau īstenotajiem un vēl iecerētajiem projektiem, kas skar Ogres upi, iepazīstinās Ogres novada pašvaldības pārstāvji - pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, būvvaldes vadītāja Maija Rinka, teritorijas plānotājs Uldis Apinis, Ogres novada priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un citi. Uz diskusiju aicināti arhitekti, vides speciālisti, ikviens interesents.