Darīs visu, lai paaugstinātu profesionālās izglītības prestižu

Apvienojot Ogres Meža tehnikumu, Ogres Amatniecības vidusskolu un Ogres Profesionālo vidusskolu, no šī mācību gada izveidots Ogres Valsts tehnikums (OVT), kur mācības uzsākuši vai turpina 1322 audzēkņi. Tehnikuma vadība uzticēta ogrēnietei Ilzei Brantei – cilvēkam ar vērā ņemamu pieredzi profesionālās izglītības jomā.

Direktore ir apņēmības pilna jau tuvākajā laikā nodrošināt, lai tehnikums iegūtu profesionālās izglītības kompetences centra statusu, kas pavērs plašākas iespējas profesionālo zināšanu un prasmju iegūšanā gan audzēkņiem, gan pedagogiem, kā arī sekmēs sadarbību ar profesionālajām organizācijām un darba devējiem.

Apvienotajā izglītības iestādē ir plašs profesionālās izglītības spektrs – elektronika, datorika, kokapstrāde, dizains un lietišķā māksla, turklāt tā ir vienīgā izglītības iestāde valstī, kurā sagatavo speciālistus mežsaimniecības jomai. Direktorei jāspēj saliedēt triju apvienoto mācību iestāžu audzēkņu, pedagogu un darbinieku saime. «Atzīšos, bailes man ir lielas, jo nav joka lieta iekustināt šo mehānismu, lai tas darbotos kā viens vesels. Bet tajā pašā laikā jūtos kā atgriezusies savā elementā, jo darbs skolā man ir pazīstams un man patīk darboties,» saka I.Brante, kura iepriekš bijusi Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības administrācijas vadītāja, bet pēc ministrijas pakļautībā esošo iestāžu reorganizācijas ieņēmusi Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktores vietnieces amatu. Savulaik 13 gadi nostrādāti direktores vietnieces amatā Rīgas 34.arodvidusskolā (tagad Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā).

Tehnikumam jākļūst modernam

Jautāta, kuri ir pirmie soļi, ko plānots spert, direktore stāsta, ka viens no tiem ir meža mašīnu operatoru programmas un OVT akreditēšana, kas ir milzīgs darba apjoms, jo sagatavošanās akreditācijai jāveic ļoti īsā laikā. Ne mazāk svarīgs virziens ir uzsāktā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu apguve, jo skolām jākļūst modernām, inovatīvām, ar mūsdienīgu materiāli tehnisko nodrošinājumu. «Es zinu, ka vienā no tehnikuma trim īstenotajiem ERAF projektiem, kurš saistīts ar bijušā Ogres Meža tehnikuma projektu, jau ir problēmas ar šo Eiropas līdzekļu apguvi. Jāatšķetina tas pavediens, kur esam apstājušies aizvadītā gada decembrī. Siltināšanas darbi, kas būtu jāveic labos laika apstākļos, šobrīd netiek veikti. Šai situācijai jārod risinājums, lai tas nekavētu apgūt esošos finanšu līdzekļus un piesaistīt jaunus. Esmu pārliecināta, ka šajā darbā kopā ar savām vietniecēm, kuras ir manas kolēģes no iepriekšējās sadarbības, spēsim rast veiksmīgus risinājumus. Šobrīd man ir trīs vietnieces – izglītības jomā Diāna Vernera, perspektīvās izglītības jomā – Baiba Liepiņa un Astra Rubene – kultūrizglītības jomā. Atbildīgā par pieaugušo izglītību ir Linda Caune. Vēl viens nopietns darbs, kas mūs gaida jau tuvākajā laikā, ir Profesionālās izglītības kompetences centra statusa ieguve. Visi šie darbi jādara vienlaikus. Dokumentāciju par profesionālās izglītības kompetences centra statusa ieguvi plānojam IZM iesniegt pēc OVT akreditēšanas, bet centra tālākā attīstība būs ilgstošāks process,» atzīst direktore.

Atzīs arī pašmācības ceļā iegūtas prasmes

Jautāta, ko nozīmē Profesionālās izglītības kompetences centrs, I.Brante skaidro, ka tas tiek veidots ļoti ciešā sadarbībā ar nozares asociācijām un profesionālajām organizācijām, kuras dod ieteikumus iekārtu iegādei, satura izstrādei un īstenošanai, kvalitātes vērtēšanai kvalifikācijas eksāmenos un iesaistās tālākizglītības procesos. Mežsaimniecībā, elektronikā, datorikā, kokapstrādē, dizaina un lietišķās mākslas jomā šāda veida sadarbība jau notiek. Kompetences centrā varēs iegūt profesionālo vidējo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, ka arī to paaugstināt. Te varēs mācīties profesionālās izglītības pedagogi, gan arī darba devēji. «Profesionālās izglītības kompetences centra statusa ieguve ir jauns izaicinājums, tā ir profesionālās izglītības kvalitāte, kura mums jānodrošina, sadarbojoties audzēkņiem, pedagogiem, darba devējiem, nozarēm, uzņēmējiem, pašvaldībām un ministrijām. Mūsu dzīvē ir ienācis arī jauns jēdziens – ārpus formālā ceļā iegūtās izglītības atzīšana. Tas nozīmē, ka ikviens, kas savas prasmes apguvis pašmācības ceļā, var nokārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un iegūt valsts atzītu dokumentu, kas apliecina profesionālu kvalifikāciju. Kvalifikācijas eksāmenā pretendentam, tieši tāpat kā formālās izglītības programmā, jānokārto kvalifikācijas eksāmena teorētiskā daļa, atbildot uz testa jautājumiem, un jāizpilda praktisks uzdevums. Komisija trīs cilvēku sastāvā, kurā ir nozares eksperti, novērtē izpildes kvalitāti un piešķir profesionālo kvalifikāciju. Kvalifikācijas eksāmena izmaksas nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tās ir atkarīgas no pretendentu skaita, kuri vienlaikus kārto šo eksāmenu,» stāsta Ilze Brante.

Jāpaaugstina profesionālās izglītības prestižs

Jautāta, kā iejutusies jaunajā darba vietā, I.Brante smaida: «Pirmais ieguvums ir tas, ka ceļš līdz darbam prasa tikai septiņas minūtes. Tie, kas ikdienā mēro ceļu uz Rīgu, zina, ko tas nozīmē. Ogrē dzīvoju kopš 2004.gada, kad atgriezāmies vīra vecāku mājā. Arī pirms tam Ogrē esmu bijusi biežs viesis. Patīkami pārsteidza pašvaldības attieksme, 1.septembra svinībām atvēlot Kultūras centra zāli. Tik lielam kolektīvam kā mūsējam citviet sapulcēties kopā būtu grūti. Visi, kas uzsākuši mācības, tās varēs pabeigt, neviena specialitāte netiks likvidēta. Gluži pretēji, nāks klāt jaunas. Sekmēsim arī sadarbību ar LU, RTU un LLU, zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Ir svarīgi nodrošināt izglītības pēctecību, lai mūsu audzēkņiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību, būtu priekšrocības, stājoties augstskolā. Uzskatu, ka profesionālās zināšanas un prasmes ir ne mazāk vērtīgas kā akadēmiskās zināšanas. Profesionālā vidējā izglītība nozīmē, ka tās ieguvējs ir augsta ranga profesionālis, un es darīšu visu, lai paaugstinātu profesionālās izglītības prestižu,» saka OVT direktore Ilze Brante.

Uzziņai

* Uzņemoties Profesionālās izglītības administrācijas vadītājas amatu, I. Brante strādāja ar visām valsts, pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālo izglītību, organizējot satura izstrādi, veidojot metodiku, nodrošinot kvalitātes vērtēšanu, īstenojot profesionālās izglītības programmu licencēšanu, iestāžu akreditāciju, tālākizglītības pasākumus un seminārus, kā arī audzēkņu profesionālās meistarības konkursus valsts un starptautiskā mērogā.
* Kļūstot par IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktores vietnieci, I.Brantes darba lauks bija saistībā ar likumdošanu un normatīvajiem aktiem.
* Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem I.Brantes līdzšinējā darbā – Eiropas Sociālā fonda finansētā nacionālās programmas projekta īstenošana, izstrādājot vienotu metodiku sistēmu profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un mehānismu sociālo partneru iesaistei profesionālajā izglītībā. Šī programma augstu novērtēta Eiropā.