Burkānu krelles vieno vairākas paaudzes

Svētdienas pēcpusdienā Ogres kultūras centra deju zālē pulcējās Ogres pensionāru biedrības ļaudis. Lai rudenīgajam saietam piedotu kādu košāku akcentu, visām dāmām (ja vēlējās, varēja arī kungi) bija jāizrotājas ar krellēm.

Visas kreļļu valkātājas stājās bargās žūrijas priekšā, no kuras šoreiz nevarēja „atpirkties” nedz ar īstām pērlēm, nedz ar dārgakmeņiem. Žūrijas sirdi visvairāk priecēja ar izdomu un fantāziju pašu rokām gatavotas krelles, tāpēc ne velti par absolūto uzvarētāju kreļļu konkursā kļuva ogrēniete Dzidra Ozola, kura savas krelles bija veidojusi no visdažādākajiem dabas materiāliem – piparu pākstīm, kastaņiem, ozolzīlēm, cidonijām, vilkābeļu un mežrozīšu augļiem. Sarunā ar Ogrenet Dzidras kundze atklāja, ka pašai dārza nav, tāpēc visi materiāli bija jāsameklē vai jānopērk tirgū. Kreļļu izgatavošana prasījusi divas nedēļas laika, un nemaz nav bijis viegli sastiprināt visas sastāvdaļas, taču no sava nodoma – iet uz balli ar pašdarinātām krellēm – Dzidras kundzi tas nav atturējis.

Ogrēniešu Melngaiļu ģimene žūrijai priekšā cēla, precīzāk, atnesa uz paplātes burkānu krelles, kas bija izgatavotas par godu vecāku un vecvecāku – Ulda un Taisijas – 48 gadu kāzu jubilejai, ko visa ģimene arī kopā nosvinēja. Dāvinātāji gaviļniekiem vēlēja krelles nevis glabāt, bet katru dienu apēst ap gabaliņam, lai vairotu veselību, jaunību un mīlestību. Starp citu, Melngaiļu meita Larisa uz balli bija ieradusies ar krellēm, kurām ir tikpat gadu kā viņai pašai – četrdesmit seši, piebilstot, ka tās ir mammas krelles, kuras, mazliet pārveidojot, izdevies pārvērst par modernu rotu.

Krellīšu balle, kā to bija nodēvējuši paši organizatori, bija tā iedvesmojusi dzejnieci Ilgu Rēdmani, ka turpat pie svētku galda tapa dzejolis par krellēm, ko viņa arī nolasīja pasākuma dalībniekiem.