Dodoties uz Ogri, jānodrošinās ar pamperiem

Jau vairāk kā mēnesi ir slēgta pie Ogres dzelzceļa stacijas esošā tualete. Labierīcības pasažieriem nav pieejamas arī Ogres Autoostā. Labu laiku publiskās tualetes nav arī Ogres tirgū, tāpēc ogrēniešiem un pilsētas viesiem, kas izmanto sabiedrisko transportu, jārēķinās ar neērtībām, kuras ne vienmēr ir tik viegli pārvaramas, kā šķiet dažiem kabinetos sēdošajiem.

«Dzīvoju Pārogrē un ar autobusu atbraucu līdz Ogres dzelzceļa stacijai, lai turpinātu ceļu uz Rīgu, kur man bija pieraksts pie ārsta. Organisms ir organisms – piedodiet, bet man savajadzējās nokārtot dabiskās vajadzības, turklāt lielās. Stacijas tualete ciet, Autoostā un tirgū tas pats. Labi, ka nāca autobuss, ielecu tajā un veiksmīgi tiku līdz mājām... Nu atcerējos, ka tualete ir Kultūras centrā, bet, skrienot turp, vilcienu šā vai tā būtu nokavējis. Tā man pieraksts pie ārsta gāja secen.
Vēlos noskaidrot, cik ilgi Ogrē vēl tiks spīdzināti pasažieri, kuriem liegta iespēja nokārtot viselementārākās vajadzības. Tualetes apmeklējumu cilvēks nevar atlikt uz nākamo dienu, dažkārt pat uz pusstundu nē. Uzskatu, ka situācija, kas šobrīd izveidojusies Ogrē, ir nenormāla,» savu sāpi pauž Pārogrē dzīvojošais Aivars.

LDz nav tik bagāts, lai uzturētu tualeti...

Akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) Mēdiju attiecību vadītājs Māris Ozols skaidro, ka tualete pie Ogres dzelzceļa stacijas bijusi nodota apsaimniekotājam, ar kuru kopš 2.augusta līgums lauzts. «LDz nosūtījis vēstuli pašvaldībai ar piedāvājumu pārņemt tualetes apsaimniekošanu. Telpas ir izremontētas un kādam atliek tikai uzņemties par tām atbildību. LDz nav tik bagāts, lai viens pats spētu uzturēt un apsaimniekot tualetes visās Latvijas dzelzceļa stacijās,» saka M.Ozols. Jautāts, kas notiks tad, ja pašvaldība neuzņemsies tualetes apsaimniekošanu, M.Ozols skaidro, ka, tiklīdz būs saņemta atbilde no pašvaldības un, ja tā būs negatīva, tiks meklēti citi risinājumi, cits nomnieks. Kamēr tādu atradīs, ķemertiņa durvis būs slēgtas.

Vieni pelnīs, bet citiem būs jāvāc mēsli?

«Jā, vēstuli no LDz pirms dažām dienām saņēmām, bet uzreiz varu teikt, ka pašvaldība ar tādiem nosacījumiem tualetes apsaimniekošanu neuzņemsies. LDz piedāvā tualetes nomas līgumu ar nomas maksu, kādu pašvaldībai neļauj noslēgt Likums «Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu». Piekrītu, ka situācija ar sabiedriskajām tualetēm stacijas apkaimē nav normāla. Bet sanāk tā, ka vieni pelnīs, savukārt citi, proti, pašvaldība, vāks mēslus. LDz, tāpat kā Autoosta un arī Ogres tirgus, ir iestādes, kas par saviem pakalpojumiem prasa samaksu, un viņiem pašiem ir jādomā, kā nodrošināt klientiem elementāru higiēnas minimumu, nevis atbildību novelt uz pašvaldības pleciem. Tualetes uzturēšana, lai gan netieši, tomēr ir izdevumi, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem, un šie izdevumi jāsedz pārvadātājiem. Vilciena biļetes ir pietiekami dārgas,» uzskata Ogres novada domes komunālās nodaļas vadītāja V.Jahimoviča.

Viņa stāsta, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem uztur publisko tualeti Ogres Kultūras centrā, pārvietojamās plastmasas tualetes ir izvietotas pilsētas pludmalēs un arī Skolas ielā 20, pilsētas maršruta autobusu galapunktā. Pārvietojamā tualete bija arī Jaunogrē, bet divas reizes tika nozagta. Šādas tualetes izvietošana un uzturēšana pie Ogres dzelzceļa stacijas šā gada budžetā nav paredzēta un nebūtu arī prātīgi šeit novietot pārnēsājamo tualeti, ja līdzās ir stacionārā, turklāt tualete pēc būvnormatīviem ir paredzēta arī Autoostā. Tur tā arī ir, taču aizslēgta, un pasažieri tajā netiek ielaisti.

Primārais uzdevums – pasažieru pārvadājumi

Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Jānis Lubāns skaidro, ka ieņēmumi no tualetes Ogres Autoostā bijuši ļoti niecīgi un nav spējuši segt tās uzturēšanas izdevumus, līdz ar to pasažieriem tā ir slēgta. Šobrīd tiek meklēts kāds, kas piekristu uzņemties tualetes apsaimniekošanu, taču maz ticams, ka apsaimniekotājs radīsies. Krietni cerīgāka ir situācija ar stacijas tualeti. Pat ja pašvaldība tās apsaimniekošanu neuzņemsies, LDz, pēc J.Lubāna vārdiem, noteikti atradīs citu apsaimniekotāju, tikai cik ilgā laikā tas varētu notikt, departamenta direktors neņemas prognozēt.

«Iepriekšējais tualetes nomnieks nebija samaksājis nomas maksu, tāpēc ar viņu līgumu lauza. Atvērt tualeti apmeklētājiem, ja nav neviena, kas to uztur kārtībā, nav iespējams. Ņemot vērā to, ka pasažieru pārvadājumiem budžets ir krietni sarucis, gan LDz, gan Autotransporta direkcijai primārais uzdevums ir rūpēties, lai tiktu nodrošināti pasažieru pārvadājumi. Dažādi servisa pakalpojumi ir otršķirīgs jautājums. Protams, tualetei ir grūti pieskaitīt pie servisa pakalpojumiem, tomēr realitāte ir tāda, kāda tā ir, un šobrīd neviens nevar pateikt, kad sāks darboties vismaz viena no tualetēm, bet ceru, ka līdz ar Satiksmes ministrijas darbinieku iejaukšanos šī jautājuma risināšanā, notikumu gaita tiks pasteidzināta,» skaidro J.Lubāns.

Veselības inspekcija par tualetēm stacijās neatbild

Situāciju ar sabiedriskajām tualetēm dzelzceļa stacijā un Autoostā lūdzām komentēt arī Veselības inspekciju. Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Būmane mums par lielu pārsteigumu skaidro, ka Latvijā nav tādu normatīvo aktu, kas nosaka higiēnas prasības sabiedriskajās tualetēs.
«Jautājumu risināšanā par sabiedrisko tualešu pieejamību un kārtību tajās ir jāiesaistās attiecīgajai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas sabiedriskā ēka. Jāatzīmē, ka par sanitārā mezgla esamību un higiēnas prasību ievērošanu atbild konkrētās iestādes īpašnieks vai apsaimniekotājs. Jebkuras iestādes interesēs ir nodrošināt labus apstākļus saviem klientiem, kas ietver arī sakārtota sanitārā mezgla pieejamību.

Veselības inspekcijā nav saņemti iedzīvotāju iesniegumi par sabiedrisko tualešu neesamību un nepieejamību Ogres novada sabiedriskajās iestādēs. Higiēnas prasību kontroli, tajā skaitā higiēnas prasību kontroli tualetes telpās, Veselības inspekcija veic tikai ārstniecības iestādēs, izglītības iestādēs, dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes institūcijās, kosmētiskajos kabinetos, frizētavās, publiskas lietošanas pirtīs un publiskas lietošanas peldbaseinos,» skaidro D.Būmane.

Ar sažmiegtām kājām un asarām acīs tualetē tomēr ielaiž...

«OVV» sazinājās arī ar Ogres tirgus administrāciju un noskaidroja, ka tualete tirgū funkcionē, taču to ļauts izmantot tikai tirgotājiem, jo apmeklētāji nereti uzvedas ļoti cūciski, turklāt, kā skaidro tirgus administrācijas pārstāve, publiskas tualetes uzturēšana tirgum šķitusi par dārgu – jāalgo divi darbinieki, jāsedz elektrības rēķins utt., turklāt tirgus tualeti izmantoja ne tikai tā klienti. Tirgus administratore gan piebilst, ka tos, kas atskrien asarām acīs, sažmiegtām kājām un dikti lūdzas, tualetē ielaiž arī tagad...

«Tirgū par tirgus vietu iekasē maksu, te dienā apgrozās vairāki simti cilvēku. Uzskatu, ka tirgus vadības pienākums ir nodrošināt tualeti saviem klientiem, kā tas ir jebkurā sevi cienošā lielveikalā. Aizbildinājumi, ka uz tirgu skrien stacijas klienti, neiztur kritiku, jo stacijā tualete slēgta tikai mēnesi, bet tirgū tās vairs nav krietni ilgāku laiku. Pašvaldībai nav tiesību rīkoties svešā īpašumā, tāpēc jautājums par sabiedriskajām tualetēm paliek uz šo iestāžu sirdsapziņas. Tualete nenes un nekad arī nenesīs peļņu, tas ir kultūras jautājums,» secina V.Jahimoviča.

Te nu atliek vien piekrist un piebilst – kamēr instances risinās tualetes jautājumu, tā teikt, spēlējot futbolu, dodoties uz Ogri, ogrēnieši saviem viesiem var ieteikt nodrošināties ar pamperiem, kas reizēm arī pašiem var lieti noderēt...