Tīnūžos pie Mazās Juglas norisinājusies vērienīga kauja. Tajā piedalījās ap simts karavīru un tika izšautas 5000 patronas

Šodien Tīnūžos karoja apvienotā vācu un latviešu leģiona vienība pret Sarkanās armijas karavīriem, kuri bija ieņēmuši ļoti spēcīgu nocietinājumu pie Mazās Juglas netālu no Tīnūžu muižas. Cīņa galvenonārt noritēja par tiltu pār Mazo Juglu, kas ir stratēģiski svarīgs objekts, tāpēc vāciešiem bija svarīgi šajā kaujā uzvarēt, kas viņiem arī izdevās. Īstenībā šajā kaujā nebija ne uzvarētāju, ne uzvarēto, jo tā bija  Otrā pasaules kara kaujas rekonstrukcija „LINDENBERG 1944” (Lindenberg  - Tīnūžu vecais nosaukums), kurā piedalījās aptuveni 100 dalībnieku.

“Tie ir cilvēki, kas vēsturi nevis raksta vai lasa, bet parāda to praktiski. Kad tu redzi savām acīm, tā tomēr ir cita lieta,” atzīst rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis, kurš šobrīd sistematizē Nacionālo Bruņoto Spēku vēsturi. J.Hartmaņis palīdzēja kaujas rekonstrukcijas organizatoriem ar idejām un tehnisko nodrošinājumu. Sekmīgai kaujas norisei bija nepieciešamas 5000 patronas vien...

Līdz ar militāro klubu dalībniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, starp karavīriem abās pusēs varēja ieraudzīt arī sabiedrībā pazīstamas personas - Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra „Tīnūžu muiža” vadītāju Kasparu Špēli (vienu no šī pasākuma organizatoriem), Ikšķiles novada domes izpilddirektora vietnieku Valentīnu Špēli, kurš “cīņu biedra”, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka un Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas vadītāja Egila Helmaņa (pirmoreiz šāda kaujas rekonstrukcijā tika demonstreta militārā tuvcīņa) vārdiem runājot, esot kā no filmas par karu izkāpis...

Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis, kurš, neraugoties uz to, ka pats savulaik PSRS obligātā karadienesta laikā dienējis raķešu karaspēka daļā, šoreiz izvēlējās skatītāja lomu, vērtēja pasākumu kā izdevušos, jo “katrs, kurš vēlējās, varēja gūt ieskatu, kas ir karš”.

Lai arī Kaspars Špēlis Ogrenet atklāja, ka Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldības aģentūras "Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra" vadītājai Ievai Skutulei pēc kaujas noskatīšanās nācis raudiens, viņš atzina, ka, protams, nav iespējams simtprocentīgi rekonstruēt notikumus, kas norisinājušies gandrīz pirms 60 gadiem.

“Šis pasākums visvairāk vajadzīgs jauniešiem, lai viņus ieinteresētu par vēsturi. Pēc redzētā viņiem radīsies jautājumi, uz kuriem viņi meklēs atbildes,” atzina  Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas vadītājs Egils Helmanis.  Pēc E.Helmaņa domām, šādas kauju rekonstrukcijas un līdzīgi pasākumi varētu kļūt par tradīciju, kas piesaistītu ne tikai vietējos interesentus, bet arī tūristus no ārvalstīm.