Ogrē piemin komunistiskā genocīda upurus

25. marts ir viens no traģiskākajiem datumiem latviešu tautas vēsturē, kad deportācijas skāra vai ik katru otro ģimeni. Ar ziediem rokās un skumjām atmiņām šo dienu pieminēja arī daži desmiti ogrēniešu, kuri devās piemiņas gājienā no Ogres novada kultūras centra uz politiski represēto piemiņas akmeni Upes un Meža prospekta krustojumā.

Savā uzrunā Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs sacīja, ka arī 1949. gada 25. marts bijusi pavasarīga piektdiena, kad lielākā daļa zemnieku plānojuši, kā apsēt laukus, kā laicīgi pagūt visus pavasara darbus, taču... lauki šajā gadā palika neapsēti, ģimenes izpostītas un likteņi sagrauti...

1949. gada 25. martā deportēti tika 43 tūkstoši nevainīgu cilvēki, aptuveni 10 tūkstoši no tiem bija bērni. Daudzi cilvēki mira pa ceļam uz Krievijas ziemeļu apgabaliem, daudzi neizturēja necilvēciskos sadzīves apstākļus. Tik pat daudzi arī cīnījās, un viņu vislielākais mērķis - atgriezties dzimtenē. Dzimtenē, kas šiem cilvēkiem bija un ir svarīga, gan toreiz, gan tagad. Arī šodien atceres pasākumā pie piemiņas akmens savā starpā aizvien optimisma pilni apsprieda kā mūsu tautas nacionālās vērtības saglabāt arī turpmāk un pats galvenais - ieaudzināt saviem bērniem un mazbērniem.