Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: “Reģionālā reforma vēl nav pabeigta”

Portālā Ogrenet ik pa laikam ziņojam par dažādām sadarbības formām un līgumiem, kas tiek noslēgti starp bijušajām Ogres rajona pašvaldībām, kas kārtējo reizi pierāda, ka sakaru uzturēšanai starp bijušajām rajona pašvaldībām ir ne tikai emocionāla, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Vai tas nozīmē, ka rajoni kā reģionālās pārvaldes forma  kādreiz varētu atdzimt vai tomēr  tiks izvēlēts kāds cits reģionālās attīstības modelis?

Šodien, 18.februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notiek plānošanas reģionu administrāciju vadītāju un speciālistu ikmēneša sanāksme, kuras dalībnieki diskutē par aktualitātēm reģionālās attīstības jomā.

Sanāksmē plānota diskusija par iespējamiem risinājumiem reģionālā pārvaldes līmeņa pastāvēšanai vai plānošanas reģionu tiesību un saistību nodošanai saistībā ar to iespējamo darbības izbeigšanu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš laikrakstā “Latvijas Avīze” pagājušajā nedēļā izteica viedokli, ka būtu liederīga diskusija par atgriešanso pie sistēmas ar 26 Latvijas rajoniem, jo plānošanas reģioni, kas savulaik tika izveidoti uz vēsturisku apgabalu nosaukumu – Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme, Rīga – pamata, tik tiešām ir no sākta mākslīgi veidojumi, kas īsti neattaisno savas funkcijas.

Arī reālajā dzīvē vairāk vai mazāk kopā turas konkrēta rajona bijušās pašvaldības, veidojot dažādas savstarpējās sadarbības formas, jo nespēj vienas pašas realizēt dažādus projektus. Kā piemēru var minēt nesen izveidoto Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūru, savstarpējos līgumus starp Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldībām par sadarbību izglītības, kultūras un sporta jomā. Visu četru novadu pašvaldības kopīgi gatavojas iespējamie plūdiem, iedzīvotāji ārstējas vienā slimnīcā utt.

Izmantojot iespēju, ka Ogrē viesojās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, jautājām, vai arī likumdevēji uzskata, ka reģionālā reforma ir pabeigta un Saeimas deputāti pie tās vairs neatgriezīsies.

“Tas, ka bijušo rajonu robežās esošās pašvaldības meklē sadarbības veidus, kā koncentrēt un ekonomēt resursus savu funkciju veikšanai, un šī iniciatīva nāk no pašām pašvaldībām, nevis no augšas, mēs nevaram uzskatīt, ka reforma ir pabeigta,” norāda S.Āboltiņa. “Reforma var būt sekmīga tikai tad, ja to akceptē sabiedrība, nevis ierēdņi kabinetos,” uzsver S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka par to, kādā veidā  tālāk jāattīstītās reģioniem, iniciatīvai  jānāk no tieši no pašvaldībām – reģionālās attīstības modelim jābūt izdiskutētam uz vietām un tad jānāk ar konkrētiem priekšlikumiem pie deputātiem.

S.Āboltiņa aicina pašvaldību vadītājus, izmantojot krīzes radītos apstākļus, kas liek svarīgus lēmumus pieņemt ātrāk, iespējami ātrāk iesniegt savus priekšlikumus. “Jo ātrāk atradīsm veiksmīgu saimniekošanas un sadarbības modeli, jo tas būs labāk mums visiem,” norāda S.Āboltiņa.