PII "Sprīdītī" radusies jauna tradīcija

21. janvārī pirmskolas izglītības iestādē "Sprīdītis" tikās darbinieki, kuri kādu daļu sava darba mūža aizvadījuši šajā izglītības iestādē, bet šobrīd ir pensijā. Kā atklāj „Sprīdīša” vadītāja Vija Kalniņa, ideja sapulcināt „Sprīdīša” kādreizējos darbiniekus, tagad pensionārus, radusies jau krietni sen, tikai dažādu iemeslu dēļ to nekad nav izdevies īstenot.

„Pirmā tikšanās notika pirms gada, visiem ļoti patika, tāpēc izlēmām, ka tā ir jāveido kā tradīcija. Šogad pat sanākušo pulciņš ir lielāks, uz tikšanos mērots ceļš no Krapes, Kokneses, Rīgas un citām pilsētām! 2012. gada februārī „Sprīdītim” apritēs 50 gadi, daudzas no kādreiz strādājošajām pedagoģēm nebija tikušās kopš šeit strādāja, tikko bērnudārzs bija atvērts,” atklāj V. Kalniņa.
 
Sanākušajiem ir iespēja baudīt gan vecāko, gan jaunāko grupu audzēkņu sagatavotos deju un dziesmu priekšnesumus. Uzrunā arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kurš pastāsta par veiktajiem darbiem, plānoto projektu īstenošanu un sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, līdz ar to arī Ogres novadā, kā arī atbild uz jautājumiem.
 
Airisa Lepere, Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības Ogres starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāja, aicina nestāvēt malā un nebūt vienaldzīgiem pret to, kas notiek valstī, kā arī apmeklēt maijā notiekošo pensionēto izglītības iestādē strādājošo pedagogu pasākumu. „Lai jums izturība, veselība, dzīvesprieks un enerģija,” noslēdzot uzrunu, vēl A. Lepere.
 
Pēc draudzīgas patērzēšanas pie cienastu galda ar interesantu lekciju par tēmu “Gudrība” uzstājas Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Aina Bērce, salīdzinot mācību metodes un sabiedrības, ģimenes attieksmi pret zināšanām un audzināšanu mūsdienās un senajās civilizācijās.
 
Daudzām no sanākušajām „Sprīdīša” darbiniecēm ceļš uz šo izglītības iestādi piesātināts ar mīļām atmiņām un raibiem piedzīvojumiem. Sveicot vadītāju V. Kalniņu, viņas atzīst, ka šobrīd bērnudārzs gluži kā pasaku nams, turklāt arī atgādinājums par jaunību, tāpēc šī tikšanās reize nozīmē daudz vairāk, kā varētu šķist.
 
„Man šis nams piederēja pirms 50 gadiem, no 1961. līdz 1971. gadam, tiesa gan, darbu pirmskolas izglītības iestādē sāku 1958. gadā, kad divas grupiņas atradās vecajā muzeja ēkā. Tikko biju beigusi Ļeņingradas Pedagoģisko institūtu. Tolaik „Sprīdīti” vadīja Anna Āboliņa, brīnišķīgs cilvēks,” atceras Gaida Poikāne, kuras sirdsdarbā, pedagoģijā, iegūtās zināšanas un pieredzi viņa vēl aizvien pielieto, strādājot PII „Saulīte” konsultāciju centrā. Salīdzinot mācību metodes tolaik un šodien, skolotāja atzīst, ka šobrīd ir nesalīdzināmi plašākas iespējas. “Institūtā iemācījos darbā ar bērniem izmantot literatūru, tagad tā ir nesalīdzināmi daudzveidīgāka, tajā ir vairāk pedagoģisko paņēmienu, psiholoģijas. Katru gadu atklāju ko jaunu,” atzīst skolotāja. „Nākot uz šo tikšanos, jutu lielu saviļņojumu. „Sprīdītis” bija mana pirmā darba vieta, man bija 21 gads. Šodien, ienākot bērnudārzā, var just, ka šeit ir īpašs smalkums, radošas idejas. Sastaptajām kolēģēm vēlu dzīvot gaišās atmiņās, ar optimismu, pārvarēt negācijas, kas ir visapkārt,” vēl G. Poikāne.
 
Arī Māra Jurcēna piekrītoši māj kolēģei, sakot, ka šī satikšanās reizi ir īpaša. Ar nelieliem pārtraukumiem Māra “Saulītē” strādājusi par audzinātāju no 1967. līdz 1979. gadam, šobrīd viņa palīdz meitai audzināt mazdēliņus Māri (3,5 gadi) un Juri (nav vēl gadiņš). “Kad uzzināju par šo pasākumu, biju ļoti pārsteigta. Patīkami. Ar dažiem kolēģiem uzturējām kontaktus, dažus nebiju satikuši, kopš šeit strādāju. Arī “Sprīdītī” nebiju bijusi kopš 1979. gada. Gadu gaitā bērnudārzs piedzīvojis izmaiņas – tolaik nebija logopēda, tik labi aprīkota medmāsiņas kabineta, nebija tādas materiālās bāzes. Jāatzīst gan, ka, vērojot savus mazbērnus šobrīd, nākas secināt - vairs laikam nemaz nevarētu strādāt bērnudārzā, jo jaunā paaudze ir savādāka, citas prasības. Ja tikšanās ar kolēģiem “Sprīdīti” tiks organizēta arī nākamgad, noteikti braukšu,” ir pārliecināta M. Jurcēna.
 
Arī šoreiz kolēģes dodas apskatīt “Sprīdīša” telpas un jautras atmiņu sarunas nerimst līdz vēlai pēcpusdienai.