Ogres gadatirgū amatnieks var bankrotēt

Sestdien Ogrē pļaviņā aiz kultūras centra atkal valdīja tirgus kņada – pirkt un pārdot gribētājus pulcēja gadatirgus “Sveika, skola!'”. Kā jau liecina nosaukums, tajā galvenā vieta būtu ierādāma precēm, kas palīdzētu sagatavoties skolai. Taču, kā tas gadatirgos ierasts, nospiedošā vairākumā te bija ieradušies pārtikas un apģērbu tirgotāji.

Ingus skolas gudrības apgūs kopā ar mikipeli

Skolēnu somas gatatirgū varēja nopirkt tikai pāris tirdzniecības vietās. Vienā no tām pamanījām arī mazo Ingu un viņa tēti. Ingus, kurš šogad sāks gatavoties skolai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupā, izvēlējās sev somu ar mikipeli. Savukārt citus skolēnus sastapām pielaikojot jaunas kurpes un jakas.

Taču bērniem un jauniešim piedāvātu apgērbu bija visai maz. Tie, kas vēlējās iegādāties ko oriģinālāku, izrādīja interesi par apdrukas darbnīcas "Tavam priekam" piedāvātajiem apdrukātajiem krekliņiem.

“Sākas jaunais mācību gads, arī mazie bērni atsāks iet dārziņā, un kādam noteikti gribēsies uz krekliņa, piemēram, uzdrukāt savu vārdu vai arī kādu attēlu, tāpēc esam ieradušies gadatirgū, lai iepazīstinātu ar savu firmu. Tā darbojas Ogrē, tirdzniecības centrā “Dauga”,” stāsta darbnīcas  pārstāve.

Bērniem tikai divas grāmatas

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad šādā pašā tirgū īsi pirms mācību gada sākuma, bija krietni vairāk tirgotāju, kuri piedāvā grāmatas, šoreiz bija tikai viens grāmatu galds, kurā tika tirgotas “Burtenes, “Tapala”, Zintnieka” un “Nordiks” izdotās grāmatas.

SIA “Burtene” valdes priekšsēdetājs Uldis Pētersons, kurš arī pats stāvēja aiz letes, atklāja, ka pircēju interese par grāmatām, ko var iegādāties par izdevēja noteikto cenu, ir liela. Vienīgi žēl, ka uz gadatirgu pārsvarā bija atvestas grāmatas par ekonomiku, mārketingu, loģistiku, bet bērnus priecēja tikai divi izdevumi – Dinas Balodes “Mīlestības grāmata par Peksi” un no jauna izdota grāmata par rūķišiem, kas pirmoreiz iespiesta 1944.gadā.

Suņa vilnas zeķes dārgākas nekā no kazlēna vilnas adītās

“Šodien jau bija tikai plus desmit grādu, laiks gatavoties ziemai,” saka no Cēsu puses atbraukusī rokdarbniece, kura uz gatatirgu atvedusi pašas adītas zeķes no suņa, kazlēnu un angoras vilnas.

Ogrenet tāpat kā citus tirgus apmeklētājus interesēja, kuras zeķes tad ziemā noderēs vairāk. “Suņa vilna ir ārstnieciska, savukārt kazlēna vilna ir siltāka nekā aitas vilna,” atklāj zeķu tirgotāja.

Ārstniecisko īpašību dēļ no suņa vilnas adītās zeķes ir arī salīdzinoši dārgākas. Lielāka izmēra no suņa vilnas adītas zeķes maksā no 7 līdz 10 latiem, savukārt no kazlēna – 5 līdz 7 lati. Lētākas zeķes ir arī tad, ja tās adītas ar mašīnu. Rodarbniece atzīst, ka ar rokām, ja ļoti pacenšas, dienā var noadīt vienu pāri, turpretī ar adāmmašīnu – desmit.

Ogrē amatnieku darinājumi nav cieņā

Oriģinālu ķeblīšu tirgotāja Laura atklāj, ka ogrēnieši izrādot visai nelielu interesi par amatnieku izstrādājumiem. “Lielvārdē, Ikšķilē, pat attālos laukos pērk vairāk nekā Ogrē. Šeit uz amatnieku darinājumiem noraugās vairāk kā uz izstādes eksponātiem,” savos novērojumos dalās Laura.

Viņa arī pauž neapmierinātību par Ogres gadatirgū noteikto maksu. “Visos tirgos ir kā pie cilvēkiem – maksā par  vietu, bet Ogrē par katru metru. Amatnieks šeit var bankrotēt, jo prece aizņem daudz vietas. Ja es nebūtu samaksājusi par tirgošanos no mašīnas sešus latus, tad, maksājot par katru metru pusotru latu, man neatmaksājas braukt uz gadatirgu,” tirgotāja atzīst.

“Piemēram, Skaistkalnē par tirdzniecības vietu bija jāmaksā tikai viens lats, Ķeguma pilsetas svētkos vispār varēja tirgoties par velti, turpretī Ogrē pilsētas svētkos bija jāmaksā,” viņa piebilst.