Jāzina vēsture, lai varētu novērtēt Latvijas brīvību un neatkarību šodien (fotogalerija)

Vakar,31.jūlijā, jau divpadsmito reizi Ikšķilē pulcējās politiski represētie no visas Latvijas, lai satiktos ar saviem likteņbiedriem, dalītos atmiņās un pārspriestu šodienas aktualitātes. Viņu mūsu vidū ar katru gadu kļūst arvien mazāk – arī šoreiz klātesošie ar klusuma brīdi pieminēja tos 743 politiski represētos, kuri aizvadītā gada laikā aizgājuši aizsaulē...

Ķegumietis Edmunds Būmanis palīdz likteņbiedriem atrast citam citu

Pirmais gājiens, ierodoties uz salidojumu, tradicionāli ir pie estrādes tuvumā izvietotajām kartēm un latvieša ausij svešiem ciemu nosaukumiem, uz kurieni kādreiz izsūtīti politiski represētie.Tieši šeit izvietotajās planšetēs, ierakstot savu vārdu un sādžas nosaukumu, kur pagājis izsūtījums, raisās pirmās sarunas un sastapti cilvēki, ar kuriem tik daudz kopā piedzīvots un pārdzīvots.

Šī ideja radusies tikai pirms pieciem gadiem, un tikai retais zina, ka tās autors ir Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs, ķegumietis un pazīstamais vīnogu audzētājs, Edmunds Būmanis. Lai saviem likteņbiedriem rastu  iespēju atrast kartē savu izsūtījuma vietu, viņš ieguldījis daudz darba un arī personisko līdzekļu.

Valdības vīriem svarīgākas lietas par pašu valsts cilvēkiem

Uz salidojumu, kā tas jau bija ierasts iepriekšējos trīs gados, šoreiz personiski nebija ieradies Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo ar ģimeni atpūšas Itālijā, arī eksprezidents Guntis Ulmanis aprobežojās tikai ar sveicienu nodošanu telefoniski ar  Latvijas Politiski represēto apvienības vadības starpniecību. Ulmaņa kungam šajā pašā dienā esot “sabiedriski nozīmīgi pasākumi saistībā ar hokeja kluba “Rīgas Dinamo aktivitātēm”. Represētajiem vēl labā atmiņā arī nu jau bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas savulaik izdarītā izvēle par labu zirgu skriešanas sacensībām...

Ikšķile – tradicionāla politiski represēto tikšanās vieta

Salidojumu atklāja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, kurš  pateicās visām pašvaldībām, kuru izpratne un materiālais atbalsts ļauj represētajiem satikties Ikšķilē, bet vislielāko paldies G.Resnais atvēlēja Ikšķiles novada pašvaldībai, ar kuras gādību jau 12. reizi Ikšķilē notiek represēto salidojums. Savulaik Jāņa Rudzīša iedibināto tradīciju kopš pagājušā gada sekmīgi turpina jaunais pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš.

“Nav pareizi domāt, ka šis salidojums ir vajadzīgs tikai represētajiem, kas šurp ir nākuši ar savu sāpi, domām un savu attieksmi, bet šis pasākums ir ļoti nepieiciešamas arī jaunajiem, jo viņiem ir jāzina savas zemes un cilvēku pārciestais, lai varētu novērtēt Latvijas brīvību un neatkarību šodien,” savā uzrunā salidojuma dalībniekiem, norādīja I.Trapiņš.

Par spīti grūtiem laikiem represētie raksta grāmatas

Lai arī šobrīd grūti laiki, politiski represētie nebūt nav nīgri un uz visu pasauli apvainojušies ļaudis. Benita Kalniņa no Madonas puses, pusgadsimtu vākusi atmiņas un izbraukājusi vai visu Latviju, lai pierakstītu savas puses izsūtīto atmiņas.Pagājušajā gadā beizot izdevies arī izdot grāmatu “Stāsta pārbraukuši”. Līdzekļu trūkuma dēļ grāmatas metiens nepārsniedz pusotra simta eksemplāru, bet tas nemazina darba vērtību – dzīvu pagājušā gadsimta liecību.

”Visgrūtākais bija uzzināt viņu adreses, jo mainījušies uzvārdi un dzīvesvietas,” atklāj grāmatas autore. Taču rezultātā tapusi vēstures grāmata,, kurā var uzzināt par cilvēku likteņiem. “Ja tādas grāmatas nebūtu, tad jau varētu domāt, ka šie cilvēki šajā pagastā nemaz nav dzīvojuši,” stāsta B.Kalniņa.