Ogrēnieši visu vajadzīgo līgošanai iegādājās Pirmsjāņu gadatirgū 

Sestdien pļaviņā aiz Ogres kultūras centra valdīja neparasta  rosība - gaisā vēdīja smaržas un garšas, kas liecināja, ka ar skubu jādodas iepirkt lauku labumus un citas nepieciešamas lietas Līgo svētku svinēšanai. Pirmais, kas katram tirgus apmeklētājam sildīja sirdi, – gadatirgū pārsvarā bija tieši Līgo svētku gaidīšanas noskaņām atbilstošas preces.

Netrūka ne siera, ne desu, ne šķiņķu, ne rupjmaizes, ne alus krūžu (alu gan nekur nemanīja). Jāuzsver, ka tirgotāju vidū bija arī daudz Ogres un apkārtējo novadu iedzīvotāju.

Vislielākā interese, protams, bija par Jāņu sieru. To pārdeva gan SIA “Malevs” par Ls 4 vai Ls 4,50 kilogramā, gan Suntažu pagasta saimniecība “'Dzintari”, par kuru tirgotāji prasīja piecus latus kilogramā.

Pārdevēja Vilhelmīne, pie kuras letes rinda beidzās līdz ar pēdējo siera rituli, Ogrenet pastāstīja, ka iepriekšējos gados Rīgā, Doma laukumā, suntažnieku gatavoto sieru varēja bez pūlēm pārdot par 8 latiem kilogramā. Siers ir gatavots mājas apstākļos no pilnpiena, kas slaukts no pašu govīm, tāpēc veselīgs un garšīgs.

Piparkūku tirgotāja – Aija Sūna no Ķeguma – atklāja, ka piparkūkas gatavojot pati – “no mīklas līdz pat pēdējam štriham”. “Galvenais, ka mīklas pagatavošanā tiek izmantots sviests, nevis margarīns,” uzsver Aija. Un turpina: “Es uzskatu, ka piparkūkas ir bērnu produkts, kam jābūt izgatavotam no dabīgām izejvielām.”

Z/s “Zarumi” no Rembates pagasta līgotājiem piedāvāja izšūtus priekšautus Līgām un Jāņiem, saimniekiem un saimniecēm, somas Līgām. “Zarumu” čaklās šuvējas uz Ogri bija atvedušas simts priekšautu no izturīga auduma par pieciem latiem gabalā, kuri visai drīz atrada jaunus īpašniekus vai tika iegādāti dāvanām.

Divas jaukas dāmas – Anna Mārtiņsone no Ķeguma un Felicita Koja no Ogres – uz gadatirgu bija atvedušas Līgo svētku apsveikuma kartītes, kas gatavotas un papīra un  veikalos nopērkamajiem māklsīgajiem ziediem. Abas kundzes atzina, ka pēc viņu gatavotajām kartītēm ir liels pieprasījums un viņas pat pieņemot pasūtījumus.

Potenciālie līgotāji piestāja arī pie Pārogres keramiķu Maldas un Imanta Sproģa gatavotajām krūzēm, kur iepildīt alu vai kādu citu smeķīgu dzērienu. “Man patīk gatavot keramiku, ko var lietot ikdienā,” atklāj Malda Sproģe. Ja svētkos gribēja dzert alu no mākslinieciski augstvērtīgas krūzes, tad bija jāšķiras no pieciem līdz desmit latiem – atkarībā no krūzes lieluma.

Katrs tirgus apmeklētājs varēja iegādāt ko īpašu svētku svinēšanai. Kāda suntažniece  Ogrenet pasūrojās, ka pirms tam esot bijis pārāk maz reklāmas par gadatirgu Ogrē, tāpēc šaubījušies – braukt vai palikt mājās, ja nu no mutes mutē palaista ziņa par tirgu neatbilst īstenībai.