Formalitāšu kārtošana kavēja plūdu draudu novēršanu

Šodien Ogres novada domē tika novadīts Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadu apvienotās civilās aizsardzības komisijas 24. februāra sanāksmes īss kopsavilkums par pavasara plūdu sekām. Jau pašā apspriedes ievadā Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs asi kritizēja Latvijas birokrātiju, kā dēļ tika kavēti Ogres upes ledus spridzināšanas darbi, būtiski paaugstinot plūdu iespējamību un apdraudot iedzīvotāju drošību.

Ieilgusī ziema, kas nu jau mums aiz muguras, izcēlās ar visai bargiem un nesaudzīgiem apstākļiem. Grūtības sagādāja ne tikai biezā sniega sega, bet arī aizsalušās upes. Tieši ūdensteču aizsprostojumi ar lielajiem un smagnējiem ledus gabaliem palu laikā darīja raizes gan iedzīvotājiem, gan operatīvajiem dienestiem un domes amatpersonām.

Vairākās Latvijas pilsētās, it sevišķi Jelgavā, tēlaini izsakoties, cilvēkiem ūdens jau smēlās mutē. Pirmie reālie draudi Ogres upē tika fiksēti 28. martā, kad Dārziņu teritorijā (11. līnija) līmeņa paaugstināšanās sasniedza nepilnu metru. Pēc divām dienām, tuvojoties kritiskajai atzīmēi 2 – 2,5 metri, tika veikti ledus spridzināšanas darbi. Tie viennozīmīgi deva rezultātu, proti, jau nākamajā dienā līmenis samazinājās par metru, bet turpinājumā Ogres upe tika atbrīvota no ledus aizsprostiem.

E.Bartkevičs izteica lielu atzinību visām iesaistītajām personām, kas sekmēja plūdu draudu novēršanu, visi attiecīgie dienesti esot darbojušies labi. Protams, to lietu esot varējis nokārtot arī krietni ātrāk, taču formalitāšu un atlļauju ilgās kārtošanas dēļ spridzināšana tika novilkta līdz pēdējam. "Nākotnē lūkojoties, kritiskā situācijā jāignorē ministriju birokrātiju un laicīgi jāķeras pie plūdu draudu novēršanas," atzina E.Bartkevičs.

Tika arī apspriesta spridzināšanā izmantoto lādiņu jauda, kā rezultātā kādai ēkai upes krastā esot izsists durvju stikls un saplēsta lustra. 54. Intženiertehniskā bataljona virsleitnants Aleksandrs Cviguns noliedza, ka tika izmantotas pārāk spēcīgas sprāgstvielu proporcijas, gluži pretēji, tās esot samazinātas iespēju robežās – lai neapdraudētu iedzīvotājus un apkārtējās ēkas, bet sekmētu ledus aizsprostu atbrīvošanu. A.Cviguns atzina arī to, ka ar diviem piegājieniem būtu bijis par maz, tāpēc tika veikti trīs sprādzieni.

Pieņemot tik krasus lēmumus kā sprāgstvielu izmantošanu, vienmēr uzpeld arī dažādi iepriekš neparedzēti sīkumi, ko jau laikus varēja novērst. Tādi izrādījās arī šoreiz. Spridzināšanas darbiem nepieciešamos materiālus: brusas, naglas, striķus utt., sagādāja īsi pirms sprāgstvielu atvešanas. Turpmāk vajadzīgajām lietām jau savlaicīgi jābūt operatīvo dienestu rīcībā.

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis pauda sašutumu par iedzīvotājiem. Daudziem ogrēniešiem uz ledus notiekošais šķita kā bezmaksas teātra izrāde. Tas esot apgrūtinājis zemesargu darbu – iedzīvotāji ignorējuši teritorijas atbrīvošanu. Tikai pēc policijas darbinieku ierašanās lielais pūlis tika izkliedēts, visiem liekot atkāpties līdz drošajai zonai. "Dienestu kopīgo sadarbības modeli procentuāli varu novērtēt ar 80% atzīmi. Dažas kļūdiņas bija, taču kopumā viss noritēja bez problēmām un domstarpībām," par iesaistīto cilvēku komunikāciju un ātro reaģēšanu izteicās U.Ulmanis.

Tāpat pašvaldības policijas priekšnieks, kuram spridzināšanas darbu norise izrādījās par savdabīgām ugunskristībām ieņemamajā amatā, atzīmēja to, ka jaunajā pašvaldības budžetā būtu jāizveido civilās aizsardzības pozīcija, iedalot minimāli iespējamos līdzekļus, lai segtu, piemēram, materiālu un degvielas izmaksas.