Arī Ogrē piemin komunistiskā terora upurus

Vakar, 25.martā, visā Latvijā pieminēja 1949.gada deportāciju upurus, kad uz attāliem toreizējās PSRS apgabaliem izsūtīja gandrīz 43 000 iedzīvotāju.  Arī Ogres novada pašvaldība un Ogres Politiski represēto kluba valde Komunistiskā genocīda upurus piemiņas dienā rīkoja dažādus atceres pasākumus.

Ogrēnieši, kā katru gadu šajā dienā, devās gājienā no Ogres kultūras centra uz politiski represēto Piemiņas akmeni Ogrē pie Upes un Meža prospekta krustojuma, kur viņus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un Ogres Politisko represēto kluba valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.

I.Kaļkis piemiņas pasākuma dalībniekiem atgādināja, ka šogad apritēja 70 gadu kopš Latvijas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā.  “Un laikam tas bija tas sākums visām tām nelaimēm, kuras pēc tam turpinājās vairākus gadu desmitus. Jau četrdesmitā gadā tika spīdzināti, likti cietumos un slepkavoti daudzi mūsu tautieši. Tad nāca četrdesmit pirmā gada izsūtījums, kad Latvijai tika atņemti tās gaišākie prāti - inteliģence, valsts darbinieki, juristi. Un vismasveidīgākā deportācija bija 1945.gada  25.martā, kad vērsās pamatā pret lauku saimniecībām, tā saucamajiem kulakiem. Šī deportācija visvairāk skāra Latvijas iedzīvotājus. Mēs šo datumu Latvijas vēsturē nevaram citādāk nosaukt kā par genocīdu pret latviešu tautu,” uzsvēra I.Kaļkis.

I.Kaļķis, kurš, būdams bērns, arī kļuva par  vienu no 1945.gada 25.marta deportāciju upuriem, ar skumjām atzina, ka dzīvu palikušu vidū vairs nav daudzu vecāku, kuri izcietuši Sibīrijas šausmas.

“Gribu noliekt galvu visu vecāku priekšā par to, ka viņiem dažu stundu vai pat minūšu laikā vajadzēja aptvert notikušo ar prātu un vēl savākt visu nepieiciešamo,  līdzi ņemot arī mazus bērnus un sirmgalvjus, lai aizbrauktu nezināmā tālumā,” teica I.Kaļķis.

Kopš 1945.gada 25.marta pagājuši 65 gadi, bet latviešu tautas piemiņā šī diena būs mūžīga. Tomēr, neraugoties uz visām pārciestajām represijām, jādzīvo tālāk.

“Šodien, stāvot pie šī akmens un klausoties tā stāstus, es gribētu visus aicināt caur savām dvēseles rētām raudzīties uz priekšu, lai šo represiju piemiņa mums dotu spēku un izturību iet tālāk un ticēt savai zemei, savai tautai un tuviniekiem. Iet tālāk ar pārliecību, ka mēs šeit esam un būsim,” klātesošos aicināja Ogres novada domes priekšsēdētājs E.Bartkevičs.

Pēc svinīgā atceres brīža pasākuma un ziedu nolikšanas pie Piemiņas akmens dalībnieki devās uz Ogre kultūras centru, lai kavētos atmiņās un piedalītos sarīkojumā “Mātes lakats”, kas bija veltīts 1949.gada deportēto piemiņas lietu stāstiem.