Plūdu gaidās atbildīgie dienesti līdz pēdējam noslīpē rīcības plānu

Šodien uz kārtējo sanāksmi kopā pulcējās Ogres novada atbildīgie dienesti – zemessardze, pašvaldības policija, ugunsdzēsēji, no kuru profesionālas un operatīvas rīcības būs atkarīgs, kā pārdzīvosim plūdus, ja to sekas skars arī Ogres un tuvāko novadu iedzīvotājus.

Ogre atrodas divu upju krastos, kas pastiprina plūdu iespējamību. Aizvadītās svētdienas raidījumā “LNT ziņu tops” kāds hidrobūvju speciālists atminējās plūdus Ogrē piecdesmitajos gados -  pa Ogres upi esot gājusi ledus siena istabas augstumā, kas noliekusi alkšņus kā salmus un zeme zem kājām drebējusi...

Ne tik katastrofāli, bet arī citus gadus Ogrē ir bijuši plūdi, kad ugunsdzēsējiem ir bijis jābrauc sūknēt ūdens no pagalmiem un pagrabiem.

Ogrē palielinājies māju skaits plūdu riskam pakļautajās teritorijās

Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada civilās aizsardzības apvienotās komisijas  koordinators, Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informē, ka Ogrē šogad esot ievērojami palielinājies to māju skaits, kas atrodas plūdu apdraudējtajā zonā - no 20 mājām līdz 35. U.Ulmanis to skaidro ar iedzīvotāju skaita palielināšanos Dārziņu rajonā.

Lai arī plūdu riskam pakļautajās teritorijās iedzīvotāji pārsvarā ir informēti par to, kā jārīkojas plūdu gadījumā, pašvaldības policija nedēļas nogalē apmeklēja visas plūdu draudiem pakļautās mājas un to iemītniekiem pret parakstu izsniedza informatīvu vēstuli. Uz tām mājām, kuru saimniekus policisti nesastapa, viņi dosies atkārtoti, lai simtprocentīgi visi iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties plūdu gadījumā un kur var vērsties pēc palīdzības.

Dobelnieku HES neapdraud Ikšķiles novada iedzīvotājus

Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis informē, ka arī viņu novadā esot apmeklēti iedzīvotāji, kas dzīvo plūdu apdraudētajās teritorijās. Plūdu riskam varētu būt pakļautas ne vairāk kā 15 māju.

Ikšķiles novadā objektīvi nevar izveidoties tāda situācija, ka ledus “ stums mājas prom”, skaidro G.Kurmis. Ja Mazajā Juglā celsies ūdens līmenis, tad būs iespēja patverties māju otrajā stāvā vai bēniņos. Mazās Juglas krasti salīdzinājumā ar Ogres upi krasti ir lēzeni un palu ūdeņi izplešas lielākā teritorijā un izplūst pļavā.

Arī vairākkārt plašsaziņas līdzekļos izskanējušās bažas par mazo HES lomu plūdu riska palielināšanā, G.Kurmis noliedz, jo Ikšķiles novadā esošais Dobelnieku hidroeletrostacijai nav tiešas saistības ar Mazo Juglu –  Dobelnieku HES atrodas uz atsevišķi izrakta kanāla un tas neietekmā upes tecējumu.

”Plūdu gadījumā sava novada iedzīvotājiem varēsim sniegt tikai pašu elementārāko palīdzību. Esam apzinājuši pāris vīru, kam ir gumijas laivas, kas varētu izvest cilvēkus no aplūdušajām teritorijām, jo galvenais jau ir nenoslīkt,” stāsta G.Kurmis. Un piebilst:”Ja būs nepieciešama nopietnāka palīdzība, sauksim palīgā Valsts Ugundzēsības un glābšanas dienestu un citus dienestus”.

Plūdu draudu gadījumā svarīgi atcerēties:

• noskaidrojiet vietējā pašvaldībā, vai jūsu mājvieta atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā;
• noskaidrojiet pašvaldības tālruņa numuru (un saglabājiet to), kur jāzvana, lai saņemtu palīdzību;
• sekojiet līdzi meteoroloģiskiem apstākļiem un prognozēm;
• sekojiet informācijai par ūdens līmeni ūdenskrātuvēs (upes, ezeri) savā apdzīvotajā vietā;
• pārvietojiet mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem;
• savlaicīgi parūpējieties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un slimniekiem, atrodot viņiem plūdu laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem (nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību pašvaldībai);
• apziniet vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja nav iespējams tos evakuēt, neatstājiet tos piesietus vai ieslēgtu siežogojumā;
• sagatavot evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas u.c.);
• sagatavojiet līdzi ņemšanai evakuācijas gadījumā personiskos dokumentus (pases u.c.), naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.

Ieteikumi rīcībai plūdu gadījumā iedzīvotājiem:

• par tiešu apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī vietējo pašvaldību, lai saņemtu savlaicīgu palīdzību;
• evakuējoties ņemiet līdzi personiskos dokumentus (pases u.c.), naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, nepieciešamo apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas;
• atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdziet elektroenerģijas un gāzes padevi, apkures ierīces un iekārtas, laicīgi izsūknējiet kanalizācijas akas.

Gadījumā, ja ūdens līmenis ir strauji cēlies un evakuācija pašu spēkiem ir neiespējama:

• par apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruņiem 112 vai 01, uzkāpiet mājas augšējā stāvā, uz bēniņiem, jumta, ņemiet līdzi lietas (kabatas lukturītis u.c.), lai signalizētu par savu atrašanās vietu;
• palieciet uz vietas un signalizējiet par savu atrašanās vietu, līdz ierodas palīdzība.

Atsakoties evakuēties, nodrošiniet sevi ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem, citām visnepieciešamākajām lietām. Atteikums evakuēties personai jāapstiprina rakstiski, uzņemoties atbildību par iespējamajām sekām.

Nepieciešamības gadījumā par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos) vietās, kur uzstādītas trauksmes sirēnas (pilsētās), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotājus brīdinās, ieslēdzot trauksmes sirēnas - iedzīvotājiem pēc tam jāklausās informācija, kas tiks pārraidīta radio un televīzijā.