Ogres upē pie dambja izzāģē ledu un brīdina iedzīvotājus par iespējamo evakuāciju

Sniegiem bagātā ziema un biezā ledus kārta upēs un ezeros rosinājusi atbildīgos dienestus visā nopietnībā gatavoties iespējamiem pavasara plūdiem, kas varētu apdraudēt dažādas apdzīvotas vietas Latvijā, tostarp arī Ogres un apkārtējos novadus. Pēc sinoptiķu prognozēm siltais laiks varētu iestāties marta vidū, bet plūdi varētu apdraudēt iedzīvotājus līdz pat aprīļa beigām.

Latvija vēl domā par plūdiem, Ogre jau gatava

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa informē, ka pagaidām tikai 12 no 45 pašvaldībām ir atsaukušās ministrijas aicinājumam informēt par izstrādātājiem rīcības plāniem iespējamo pavasara plūdu novēršanai. Apzinīgo pašvaldību vidū,, kam nav vienaldzīgs savu iedzīvotāju liktenis, ir arī Ikšķiles un Ogres novada pašvaldības.

Ikšķiles novadā apzinātas iespējamo plūdu riska zonas, izstrādāts rīcības plāns riska zonu iedzīvotāju evakuācijas gadījumam. Savukārt Ogres novadā apzinātas iespējamo plūdu riska zonas, izstrādāts rīcības plāns riska zonu iedzīvotāju evakuācijas gadījumam. Noteikti iespējamie preventīvie pasākumi plūdu riska mazināšanai, tostarp ledus spridzināšana.

Ogres, Ikšķiles. Lielvārdes  un Ķeguma novados plūdu seku novēršanas darbus uzraudzīs un vadīs visu novadu apvienotā  Civilās aizsardzības komisija, kuras priekšsēdētājs ir Ogres novada pašvaldības vadītājs Edvīns Bartkevičs, viņa vietnieks ir Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieris Imants Dudarevs, bet veicamo darbu koordinatora pienākumi uzticēti Ogres novada pašvaldības policijas priekšniekam Uģim Ulmanim.

Plūdu laikā bīstamas ir ne tikai lielās upes

Plūdu apdraudētajā zonā atrodas ne tikai tie iedzīvotāji, kuru īpašumu atrodas lielo upju, kā, piemēram, Ogres un Daugavas krastos, bet arī daudz mazāku upju tuvumā, tostarp arī Mazās Juglas u.c.. “Arī mazās upes plūdu gadījumos var būt liels drauds iedzīvotājiem,” norāda U.Ulmanis.

Šonedēļ un nākamajā nedēļā tiks apmeklēti visi tie iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas iespējamo plūdu teritorijās, un skaidrota situācija, kā rīkoties plūdu gadījumā, un kur nepieciešamības gadījumā meklējama palīdzība. U.Ulmanis informē, ka ir sagatavoti arī rakstiski paziņojumi, kuros iekļauti ieteikumi, kā rīkoties plūdu gadījumā, tajā skaitā arī par evakuāciju.

Policisti gatavi kāpt laivās un dzīties pakaļ marodieriem

U.Ulmanis pauž bažas, ka, viņaprāt, lielākais vairums iedzīvotāju līdz pēdējam brīdim negribēs atstāt savas mājas, un to var saprast, jo kriminogēnā situācija runā pati par  sevi. “Tādā gadījumā iedzīvotājiem būs jāparakstās, ka viņi uzņemas pilnu atbildību par savu drošību. Zinot, ar kādu spēku ledus vižņi palu laikā iet pa upi, ēkas var tikt noslaucītas no zemes virsas,” norāda U.Ulmanis.

Ja būs jāveic evakuācija, sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā apkārtnē tiks izvietoti posteņi, kas veiks pamesto māju novērošanu, lai marodieru uzbrukuma gadījumā neciestu iedzīvotāju īpašums. Svešas mantas tīkotāji būs gatavi mājām tuvoties arī ar laivu palīdzību.

 “Ja vajadzēs, arī mēs kāpsim laivā, un neļausim marodieriem laupīt. Nepieciešamības gadījumā piesaistīsim papildspēkus no citiem dienestiem,” sola U.Ulmanis.

Spridzinās tikai galējas nepieciešamības gadījumā

Lai mazinātu plūdu draudus, pie Ogres dambja šobrīd notiek ledus izzāģēšana, lai izveidotu apmēram kilometru garus kanālus un atbrīvotu ūdenim ceļu. “Spridzināsim tikai galējas nepieciešamības gadījumā, un tālāk  no tiltiem un dzīvoajamām mājām, kaut arī tas Ogrē ir visai sarežģīti, jo viens no spridzināšanas posmiem ir starp dzelzceļa un komunikāciju tiltu, ” norāda U.Ulmanis.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumi plūdu gadījumā

Lai arī operatīvie dienesti un pašvaldības ir gatavas sniegt palīdzību iedzīvotājiem plūdu gadījumā, tomēr arī iedzīvotājiem ir jāzina kā rīkoties un kur vērsties, ja nepieciešama palīdzība.

Tādēļ atgādinām, kā rīkoties plūdu draudu gadījumā:

• noskaidrojiet vietējā pašvaldībā, vai jūsu mājvieta atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā;
• noskaidrojiet pašvaldības tālruņa numuru (un saglabājiet to), kur jāzvana, lai saņemtu palīdzību;
• sekojiet līdzi meteoroloģiskiem apstākļiem un prognozēm;
• sekojiet informācijai par ūdens līmeni ūdenskrātuvēs (upes, ezeri) savā apdzīvotajā vietā;
• pārvietojiet mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem;
• savlaicīgi parūpējieties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un slimniekiem, atrodot viņiem plūdu laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem (nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību pašvaldībai);
• apziniet vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību;
• sagatavot evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas u.c.);
• sagatavojiet līdzi ņemšanai evakuācijas gadījumā personiskos dokumentus (pases u.c.), naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.

Ieteikumi rīcībai plūdu gadījumā iedzīvotājiem:

• par tiešu apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī vietējo pašvaldību, lai saņemtu savlaicīgu palīdzību;
• evakuējoties ņemiet līdzi personiskos dokumentus (pases u.c.), naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, nepieciešamo apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas;
• atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdziet elektroenerģijas un gāzes padevi, apkures ierīces un iekārtas.

Gadījumā, ja ūdens līmenis ir strauji cēlies un evakuācija pašu spēkiem ir neiespējama:

• par apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruņiem 112 vai 01, uzkāpiet mājas augšējā stāvā, uz bēniņiem, jumta, ņemiet līdzi lietas (kabatas lukturītis u.c.), lai signalizētu par savu atrašanās vietu;
• palieciet uz vietas un signalizējiet par savu atrašanās vietu, līdz ierodas palīdzība.

Atsakoties evakuēties, nodrošiniet sevi ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem, citām visnepieciešamākajām lietām. Atteikums evakuēties personai jāapstiprina rakstiski, uzņemoties atbildību par iespējamajām sekām.

Nepieciešamības gadījumā par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos) vietās, kur uzstādītas trauksmes sirēnas (pilsētās), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotājus brīdinās, ieslēdzot trauksmes sirēnas - iedzīvotājiem pēc tam jāklausās informācija, kas tiks pārraidīta radio un televīzijā.