Nav jākaunina, ja no Ogres brauc strādāt uz Dublinu, nevis Rīgu

Šajos krīzes apstākļos galvenais ir atrast darbu un nav jākaunina, ka cilvēks no Ogres brauc strādāt uz Dublinu, nevis Rīgu, kā bija ierasts līdz šim, intervijā portālam TVNET sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

“Krīzes apstākļos, ja tas iespējams, jāstrādā nevis astoņas, bet 12 stundas,” viņš teica un uzsvēra, ka darba atrašana ir atkarīga no paša cilvēka. “Viņam jāmeklē šis darbs, vienalga – Latvijā vai ārpus Latvijas”.

 “Nav ko kaunināt cilvēku, ja viņš ir aizbraucis uz ārzemēm strādāt. Kāda starpība, vai cilvēks no Ogres brauc strādāt uz Rīgu vai no Ogres uz Dublinu?” viņš retoriski jautāja.

 “Šajā gadījumā visai sabiedrībai, katram individuāli jāiesaistās šajos radošajos meklējumos,” Tverijons uzsvēra un norādīja uz pozitīvu tendenci, ka daudz cilvēku, kuri kādreiz bija darba ņēmēji, tagad ir radījuši savu, kaut nelielu, biznesu, kas palīdz viņiem izdzīvot.

Cilvēkiem pašiem ir aktīvāk jāmeklē darbs, lai samaksātu parādus, nevis jāgaida, ka valsts tiem palīdzēs kredītus dzēst, Komercbanku asociācijas prezidents uzsvēra.

“Cilvēkiem jāmeklē darbs, jārada darbs,” viņš teica un uzsvēra, ka gaidīt no valsts, ka tā nodrošinās ar darba vietām un līdz ar to arī iztikas līdzekļiem, ir paliekas no padomju laikiem.

“Tas ir naivums, tas ir padomju laika domāšanas pārpalikumi, ka mēs gaidām, ka valsts radīs darba vietas,” viņš vērsa uzmanību uz domāšanas veida maiņu.

“Valsts nerada darba vietas, izņemot tās, kuras rodas privātajā sektorā un arī valsts sektorā, kad valsts īsteno kādus savus pasūtījumus. Bez šaubām, tā var palielināt darba vietu skaitu,” Tverijons teica, taču uzsvēra, ka “darba vietu radīšana ir privātā biznesa sekas, pat ne uzdevums”.

Banku pārstāvis uzsvēra, ka cilvēkiem jādara viss, lai saistības pildītu, nevis meklēt risinājumus, lai parādus neatdotu.

“Daudz cilvēku šajos krīzes apstākļos pazaudēja darbu un ļoti daudziem cilvēkiem ir samazinājušies ikmēneša ienākumi,” viņš atzina un uzsvēra, ka problēmu var atrisināt tikai pēc iespējas ātrāk atjaunojot cilvēku maksātspēju. Un to var izdarīt, tikai atrodot vai radot darba vietas.
Vienlaikus viņš atzina – ja valsts var palīdzēt un atbalstīt cilvēkus, tas ir jādara.