Mežā dzīvojusī ģimene no apsnigušām būdām un teltīm pārcēlusies uz saulainu istabiņu pilsētas centrā

Ogrenet sadarbībā ar Ogres novada domi  priekšsēdētaja padomnieka un Sociālo lietu komitejas prieksšēdētāju Raimonda Javoiša personā noslēgusi  mežā dzīvojošās ģimenes glābšanas operāciju. Kā jau ziņoja “Panorāma”, bez pajumtes palikušajiem cilvēkiem vakar ierādīts pagaidu miteklis, kamēr tiks atrasts kāds cits risinājums. Operatīvas pašvaldības rīcības rezultātā jau agrā pēcpusdienā ģimene saņēma istabiņas atslēgas pašvaldībai piederošajā mājā Mālkalnes prospektā 30.

Jārīkojas bija patiešām ātri, jo sinoptiķu prognozes par bargo salu ir piepildījušās. Viens no ģimnenes locekļiem atklāja, ka jau naktī uz piektdienu pase un citi dokumenti teltī tā iesaluši, ka jālauž ar lauzni. Nedod Dievs, ka tādā situācijā nokļūtu cilvēki...

Biogrāfija raibāka par raibu, bet cilvēkiem aiziet bojā  ļaut nevar

Pirms dodamies uz apmetni meža vidū, R.Javoišs iepazīstina Ogrenet ar 2000.gada 10.oktobra Ogres rajona tiesas lēmumu par dzīvokļa īres līguma laušanu, kas bija noslēgts ar šo ģimeni 1994.gadā. Prasības iesniegšanas dienā parāds par vienistabas dzīvokli, kuram nav pieslēgts karstais ūdens, bija Ls 752,97, savukārt 10.oktobrī parāds pieauga līdz Ls 833, 12.

Ņemot vērā, ka likumdošana aizliedz cilvēkus izlikt no dzīvokļa, sākoties ziemas periodam, ģimene savā vienistabas dzīvoklītī Celtnieku ielā mitinājās līdz nākamā gada 25.jūnijam, un tad parāds jau pārsniedza 1000 latu.

Lieki piebilst, ka viņi šajā laikā nenomaksāja ne vienu santīmu, toties iemanījās iztirgot tualetes podu un čuguna vannu. Arī kaimiņiem viņi ar savu dzīvesveidu sagādāja ne mazums rūpju. Ogrenet un TV reportieru vērojumiem un salīdzinoši pozitīvajiem spriedumiem par "mežiniekiem" diemžēl izrādījās izņēmuma raksturs.

Pēc izlikšanas no dzīvokļa tad arī sākās C.ģimenes ceļš uz dārza mājiņu Vidzemes ielā, kas noslēdzās mežā, par ko jau rakstījām. Lai arī kādi bijuši šīs ģimenes dzīves līkloči, mežā viņus atstāt nosalšanai nevarēja, tāpēc darījām visu, lai kaut kādā veidā uzlabotu šo cilvēku dzīves apstākļus.

Istabiņa jāpiepilda ar mēbelēm un... jaunu dzīvi

Tagad  ģimenei sācies jauns posms – ierādīta istabiņa  pārvietojamā dzīvojamā fonda mājā, kur pagaidu mājvietu atradis ne viens vien ogrēnietis.

R. Javoišs vienam no C.ģimenes pārstāvjiem – 34 gadus vecajam E. - vēl un vēlreiz atgādina, kur par brīvu var dabūt siltu ēdienu un sola, ka turpmāk par viņiem rūpes uzņemsies sociālā dienesta darbinieki, kas palīdzēs atrisināt pārējas problēmas.

Dokumenti tiks nokārtoti par pašvaldības līdzekļiem, sagādātas arī guļvietas un citas nepieciešamas lietas. Beidzot viņi varēs arī nomazgāties dušā, kas aukstajos ziemas mēnešos aizsalušās ūdenstilpēs bija nerealizējams sapnis. Jāuzsver, ka ar R.Javoiša gādību tika organizēts pat transports, lai atvestu uz jauno mājvietu nepieciešamās mantas un arī ģimenes māti, kurai šobrīd sāpošās kājas dēļ grūti pārvietoties.

No siltajā istabiņā izmitinātās saimes atliek vien sagaidīt, lai viņi novērtētu  šo līdzcilvēku sagādāto dāvanu, jo likums neparedz, ka pieaugušus un darbspējīgus cilvēkus pašvaldībai būtu jāapgādā ar apdzīvojamo platību.

Arī uz izlikšanas brīdi 2001.gadā ģimenē bija četri  darbspējīgi cilvēki – māte un trīs pieauguši dēli. Neviens no viņiem tolaik algotu darbu nestrādāja. R.Javoišs atceras, ka īres maksājumi tika kārtoti, kamēr bija dzīvs tēvs, kurš saņēma invaliditātes pensiju, jo bija pakļuvis zem vilciena un zaudējis abas kājas.

No C.ģimenes netiek prasīts pārāk daudz – vien justies atbildīgiem par savu likteni un pielikt visas pūles, lai nostātos uz ceļa, no kura vienreiz jau nomaldījušies...