Šodien pirmā Advente

Advente ievada baznīcas liturģiskā gada Ziemassvētku ciklu, kas ilgst līdz Lieldienu cikla sākumam - devītajai svētdienai pirms Lieldienām. Četras nedēļu svētdienas Adventes vainagā tiek iedegts arī svētā laika simbols - svece.

Baznīca māca, ka Adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo savi grēki un jāpiedod visiem pāridarītājiem.

Adventes izcelsme un izpratne

Vārds "advents (arī advente)" ir cēlies no latīņu valodas adventus un tulkojumā nozīmē atnākšana. Cicerons (106–43 pr. Kr. dz.) un Tits Līvijs (59–178 pr. Kr. dz.) ar šo vārdu apzīmēja karavadoņa ienākšanu pilsētā. Tas vienmēr nozīmēja lietu ienākšanu dzīvē ar lielu spēku. Šo vārdu mēs sakām arī “Mūsu Tēvs” lūgšanā, kurā lūdzam “Lai nāk Tava valstība“.

Mūsdienās adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:

1. svētdienā — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2. svētdienā — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3. svētdienā — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4. svētdienā — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.

Dievkalpojumos adventes laikā mācītāju amata tērpā, altārsegās un citos liturģiskajos piederumos izmanto violeto vai zilo liturģisko krāsu. Arī apaļais Adventes vainags, kas tradicionāli ir zaļā krāsā, simbolizē dzīvību visos tās aspektos, proti, dzimšanu, aiziešanu no šīs pasaules un mūžīgo dzīvi. Ziemassvētkos violeto vai zilo krāsu nomaina svinīgā baltā krāsa, kas simbolizē lielāko prieka izpausmi.

Materiāls publicēts sadarbībā ar