Ogres rajona slimnīcu neslēgs, bet ierēdņi nesteidzas ar piešķirtās naudas ieskaitīšanu ārstniecības iestāžu kontos

Pacientiem nav pamata raizēties – neatliekamā palīdzība tiks sniegta neatkarīgi no tā, vai valsts ierēdņi pildīs savus solījumus vai nē. Patlaban mums  ir spēkā vecais līgums, kas paredz 52 000 latu finansējumu mēnesī un ar to pietiek, lai nodrošinātu palīdzību akūtajos gadījumos, informē Ogres rajona slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zaķe.

Ogrenet jau rakstīja, ka Ministru kabinets  13.oktobra sēdē atbalstīja 25 miljonu latu piešķiršanu, lai slimnīcas novembrī un decembrī varētu sniegt iedzīvotājiem akūto neatliekamo medicīnisko palīdzību un norēķināties ar piegādātājiem par saņemtajiem medikamentiem un medicīnas precēm. No kopējās summas pēc Veselības ministrijas ierēdņu sniegtās  informāciijas Ogres rajona slimnīcai bija plānots atvēlēt 322 473 latus.

Oktobra pēdējās dienās sākām izrādīt interesi, kā tad ir ar solītās naudas nonākšanu  slimnīcas kasē, jo piešķirtais finansējums vēl nebija sasniedzis adresātu.

Veselības norēķinu centra (Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras tiesību pārmantotāja) vecākais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Noviks atbild: ”Tiklīdz atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai šie finanšu līdzekļi tiks piešķirtis Veselības ministrijai, kura sagatavos finanšu plānus slimnīcām, Veselības norēķinu centrs sagatavos līgumu grozījumu. Pēc finanšu plāna sagatavošanas slimnīcas tiks informētas par finanšu apjomiem”.

Kad tas notiks, T.Noviks precīzu vai pat  aptuvenu datumu nespēj nosaukt, tajā pašā laikā nepieļauj domu, ka slimnīcu finansējuma trūkuma dēļ nāktos slēgt. Vēlējāmies arī uzzināt, kādu iespaidu uz Ogres rajona slimnīcas turpmāko finansējuma kārtību atstās fakts, ka slimnīcas vadība atteicās parakstīt VOAVA piedāvātos līguma grozījumus, kas paredzēja “nulles” finansējumu gada pēdējiem diviem mēnešiem.

“Saistībā ar Ogres rajona slimnīcu, iepriekš slimnīcai tika piedāvāti grozījumi, kas paredzēja palielināt finansējumu septembrī un oktobrī. Slimnīca tos neparakstīja. Tādējādi spēkā palika iepriekšnoteiktais finanšu apjoms gan septembrim, oktobrim, gan arī novembrim un decembrim,” informē T.Noviks.

Ne vienam vien varētu rasties jautājums, kāpēc slimnīca atteicās no itkā izdevīga piedāvājuma. Problēmas būtība pavisam vienkārša – ko dod neliela “piešprice” uz neilgu laika periodu, ja līdz gada beigām būtu jāstrādā par velti? Tajā pašā laikā ierēdņi par šo, viņuprāt iedomāto, lepnību dēļ pret slimnīcām nekādas sankcijas pieņemt negrasās.

T.Noviks sola, ka Veselības norēķinu centrs norēķināsies par sniegtajiem pakalpojumiem ar slimnīcu arī novembrī un decembrī. Viņš informē, ka rēķini ir apmaksāti par periodiem līdz oktobrim. Tiklīdz slimnīca ievadīs visus datus par oktobri, arī par šo mēnesi Veselības norēķinu centrs norēķināsies pilnībā. Arī lēmums par papildus finansējuma pieķiršanu esot spēkā, bet konkrēti cik liels tas būs, šobrīd vēl atbildīgās amatpesonas neizpauž.

Šādu ziņu nav arī Ogres rajona slimnīcas vadībai. Slimnīcas pārstāve apstiprina, ka Ogres rajona slimnīcas rīcībā ir tāda pati informācija, kādu sniedz ministrijas pārstāvis - tātad, tikai solījumi. “Nekādus dokumentālus pierādījumus vai piedāvājumus neesam saņēmuši. Tomēr tas varētu būt saistīts ar birokrātiskajiem procesiem – ar MK lēmumu piešķirt līdzekļus vien nepietiek, tam jāiziet cauri komisijām un Saeimai, kas lēmumu par 25 miljonu piešķiršanu ārstniecībai pieņēma tikai šonedēļ,” skaidro K.Zaķe.

Neskaidrā finansiālā situācija, kad neviens nezina, cik un kad tiks ieskaitīta nauda kalpo par pamatu, lai atsevišķi slimnīcas darbinieki izvēlas stabilu nākotni Eiropas klīnikās. Lieki piebilst, ka pacientiem Latvijā, tostarp Ogrē, par labu tas nenāk.