Lai nodrošināšanu palīdzību iedzīvotājiem, Ogres mediķi gatavi rīkot protestus

Jaunā darba nedēļa Ogres rajona slimnīcā sākās ar darbinieku ārkārtas sapulci, ko rosināja nedēļas nogalē no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOAVA)  saņemtā informācija, ka novembrī un decembrī slimnīcai pēc veiktajiem līguma grozījumiem paredzētais finansējums pielīdzināms nullei.

“Ko nozīmē “nulles” finansējums? Acīmredzot to, ka nekāda darbība vairs nenotiek,” uzrunājot darbiniekus, secināja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs. Viņš arī paskaidroja, ka šim  kokam ir divi gali – ne tikai iedzīvotāji paliek bez medicīniskās aprūpes, bet arī mediķi bez darba.

Klātesošie varēja noklausīties arī D.Širova un VOAVA direktora vietnieces finanšu jautājumos  Ingas Milaševicas telefonsarunu, no kuras nekādu skaidrību tā arī iegūt neizdevās. Amatpersonas bērnišķīgie skaidrojumi par kaut kādu mistisku “naudas meklēšanu” uzticību neviesa. Nav izstrādāti arī vienoti kritēriji, pēc kādiem finansējums tiek piešķirts atsevišķām slimnīcām – citas var tērēt dubultīgi, citas vispār paliek tukšā.

“Tas ir ļoti nopietns jautājums, un mums interesē kolektīva domas, ko tālāk darīt,” uzsvēra D.Širovs.

Ar smagajiem slimniekiem uz ministriju, ar gultām – uz tilta
“Mani pārņem šausmas, domājot, kas ar mums būs tālāk,” atklāj Internās nodaļas medicīnas māsa Sarmīte Štauere, kura šajā slimnīcā strādā jau vairāk nekā 30 gadu.

Pieredzējuši medicīnas māsa aicināja kolēģus uz akciju - ievietot smagos slimniekus mašīnās un braukt ar viņiem  kopā uz Veselības ministriju, lai ierēdņi iepazīstas ar reālo situāciju. Galējā variantā medicīnas māsas pieļauj iespēju ar slimnīcas gultām bloķēt transporta maģistrāles un tiltus.

Lai protesti iegūtu plašāku rezonansi, pēc mediķes domām, tajos jāiesaista visa sabiedrība, tostarp  arī sociālie darbinieki, kas ir tuvāk iedzīvotājiem un spēj izskaidrot esošo situāciju. “Mēs cīnāmies ne tikai par savu darbavietu, mēs arī par iedzīvotājiem, lai viņiem būtu, kur ārstēties,” uzsver S.Štauere.

“Tas ir ļoti labi, ka mēs esam gatavi doties ielās un citāda veida aktivitātēm, bet mums jāveido darba grupa starp lokālo slimnīcu arodbiedrībām, lai vienlaicīgi visā Latvijā notiek šīs protesta akcijas likumā noteiktā kārtībā,” norāda ārste ginekoloģe, slimnīcas arodbiedrības vadītāja Agita Aberberga – Augškalne.

Kolēģes viedokli atbalsta arī ķirurgs Uldis Zītars, papildinot, ka protesta akcijās varētu iesaistīties arī slēgto lokālo slimnīcu pārstāvji, kuru pacienti tagad nonāk Ogres rajona slimnīcā, kā arī ieteica protesta akcijām piesaistīt centrālo mediķu arodbiedrību.

Dzemdēs un mirs neatliekamās palīdzības mašīnā
Ka centralizācija ne pie kā laba nenoved, ar spilgtiem piemēriem savu uzrunu ilustrēja Madlienas neatliekamās palīdzības brigādes vecākā feldšere Dace Beļinska.

No Ogres novada tālākajiem pagastiem pacienti līdz Ogrei jāved līdz pat 70 kilometriem, bet no Meņģeles līdz Rīgai ir pat 102 kilometri. “Latvija nebeidzas pie Rīgas robežas, un pat pie Ogres robežas nē,” atgādina D.Beļinska.

Nav grūti iedomāties, ko tik tāls ceļš nozīmē grūtniecei vai infarkta slimniekam pa mūsu novada nekvalitatīvajiem ceļiem, no kuriem 70 procenti nav asfaltēti. Visticamāk, ka bērniņš piedzims neatliekamās palīdzības automašīnā, bet infarkta slimniekam tālais ceļš var beigties letāli.

“Tie ir meli, ka mēs aizvedīsim pacientu līdz daudzprofilu slimnīcai, kur viņam sniegs nepieciešamo palīdzību. Mēs nevaram paspēt visus aizvest uz Rīgu, mums ir vajadzīga Ogres slimnīca, jo citādi mums mirs tie cilvēki,” savos spriedumos ir skarba D.Beļinska.

Elektrokardiogrāfijas māsa Ilga Zedina arī piebilda, ka tālo pagastu slimniekus, jau nokļūstot Ogres slimnīcā, tuviniekiem grūti apciemot, bet Rīgā tas ir tikpat kā neiespējami. “Slimam cilvēkam nepietiek tikai ar to, ka viņš atrodas ārstniecības iestādē, viņam vēl nepieciešams cilvēks, kas viņu atbalsta,” norāda I.Zedina.

Pašvaldību vadītāji aicina atturēties no emocijām
Slimnīcas kolektīva ārkārtas sapulcē piedalījās arī Ogres un Ikšķiles pašvaldību vadītāji, kuru pašvaldības kopā ar Ķeguma  un Lielvārdes pašvaldībām ir slimnīcas kapitāldaļu turētājas.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atbalstīja slimnīcas valdes lēmumu neparakstīt šāda veida līgumu ar VOAVA, kā arī turpināt sarunas ar Veselības ministriju par finansējuma piešķiršanu.

"Pikets būtu jāatstāj kā pēdējais solis, uz ko mēs ejam, un, ja uz to ejam, tad ejam visi kopā,” norāda E.Bartkevičs. Ogres pašvaldības vadītājs arī informēja, ka ir notikušas sarunas ar citām pašvaldībām, ka arī konsultācijas Pašvaldību savienībā par turpmāko rīcību. “Ja nepieciešams, var vienoties par kopīgiem piketiem, bet pirmais, kas būtu jāizdara, – jāiziet šī sarunu procedūra,” norāda E.Bartkevičs, pieļaujot iespēju vērsties arī Satvrsmes tiesā par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš uzskata, ka emocijas nebūtu šābrīža labākais risinājums, bet jācenšas atrast iespējas “sniegt neatliekamo palīdzību, lai cilvēkiem nebūtu jāmirst.” I.Trapiņš, tāpat kā citi pašvaldību vadītāji pauž atbalstu Ogres rajona slimnīcai un uzskata, ka kopīgiem spēkiem jānodrošina iedzīvotājiem medicīniskā palīdzība.

Sapulces noslēgumā D.Širovs pateicās pašvaldībām par atbalstu, kā arī mediķiem par viņu nesavtīgo darbu. Tajā pašā laikā atgādinot, ka, neraugoties uz to, ka slimnīca šobrīd strādā bez finansiāliem zaudējumiem un tai nav arī kredītsaistību, slimnīcas slēgšanas gadījumā atlaišanas pabalstiem naudas nebūs.