Jaunais pašvaldības policijas šefs vēlas kļūt par Ogres novada patriotu

Jau rakstījām, ka 22.jūlijā darbu uzsāka Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis. Ar jauno pašvaldības policijas šefu tikāmies pagājušās nedēļas nogalē, kad viņš savā amatā bija aizvadījis tikai trīs dienas.

Jūsu darba gaitas pašvaldības policijas priekšnieka krēslā sākās visai vētraini – jau pirmajās dienās izsaukumu skaits dubultojies! Kā uztvērāt pirmās ugunskristības?
Trakāk, protams, bija tiem cilvēkiem, kas reāli brauca uz šiem izsaukumiem un palīdzēja iedzīvotājiem tikt galā ar visdažādākajām situācijām.
Kad vēl gatavojos stāties amatā, biju rūpīgi izplānojis, kā savākšu kopā personālu, lai varētu aprunāties. Zināt, bet viss atrisinājās pats no sevis – ar kolektīva lielāko daļu iepazinos darba gaitā. Atbrauc viena maiņa, kas beigusi dežūru – nāk, atskaitās par aizvadīto dežūru un smagākajiem izsaukumiem, tad ierodas nākamā maiņa... Triju dienu laikā pilnīgi nemanot esam savstarpēji iepazinušies.
Protams, doma – sanākt visiem kopā un iezīmēt galvenās pašvaldības policijas darba vadlīnijas – paliek spēkā un tuvākajā laikā taps īstenota.

Vai jau ir radušies kādi secinājumi pēc pirmajām nostrādātajām dienām?
Uzreiz var just, ka Ogres novada pašvaldības policijas personālsastāvs ir kvalificēts, ar lielu darba pieredzi, un es domāju, ka mēs to darbu kopīgiem spēkiem paveiksim.
Protams, jāņem vērā, ka savu iespaidu atstās tas, ka pašreizējās pašvaldības policijas kapacitāte ir orientēta darbam Ogres novada iepriekšējās robežās. Kaut arī līdz ar administratīvi teritoriālo reformu novadam klāt nākuši vēl astoņi pagasti, personālsastāvs un materiāli tehniskās vienības visiem saprotamu iemeslu dēļ nepalielināsies.
Jāatzīst, ka esmu šajās pirmajās trīs dienās nedaudz mainījis domas par pašvaldības policijas darbu. Secināju, ka vispirms ir ļoti pamatīgi jāiepazīst tās specifika. Savā ziņā man šis darbs ir jauns izaicinājums dzīvē.

Cik jums pašam ir liela pieredze pašvaldības policijas darbā?
Tieši pašvaldības policijā mana darba pieredze ir trīs dienas. Līdz tam divdesmit gadu darba pieredze valsts - iekšlietu un ārlietu - struktūrās. Manuprāt, tā būs ļoti noderīga arī šajā darbā. Es pašvaldības policiju iedomājos kā tādu civilo policiju, kurā veiksmīgi varētu pielietot manu iepriekš minētajās struktūrās gūto pieredzi. Protams, daudz kas ir arī atšķirīgs un būs jāapgūst no jauna. Tas ir likumsakarīgi, jo, pat strādājot vienā un tajā pašā vietā, nemitīgi jāmācās - laiks jau iet uz priekšu, viss attīstās.

Vai pēc iecelšanas amatā esat nolēmis kļūt par ogrēnieti?
Par ogrēnieti es kļūšu pēc darba dislokācijas vietas. Dzīvoju Ķekavas novadā, un no turienes braukšu uz darbu. Šo jautājumu – kā es plānoju dzīvošanu citā novadā apvienot ar darbu Ogrē –  uzdeva arī deputāti Tautsaimniecības komitejā, kad izskatīja manu atbilstību šim postenim.
Es neesmu vienīgais – ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo vienviet, bet strādā citviet. Savulaik esmu bijis rīdzinieks, tad lielvārdietis, tagad ķekavietis. Manā izpratnē attālums ir nosacīts jēdziens.

Tas acīmredzot nav domāts ģeogrāfiskā, bet emocionālā ziņā - novads, kur jūs dzīvojat, ir tuvāks un vairāk pazīstams?
Kā vairāk? Ķekavas novada iedzīvotājs esmu nepilnus divus gadus, tāpat kā kādu laika posmu pirms tam – lielvārdietis. Es nevaru teikt, ka būšu mazāks Ogres patriots nekā ikviens novada iedzīvotājs. Mans dzīves moto: strādāt un atbalstīt visu, kas tev apkārt.
Man ir nācies strādāt projām no savas dzīvesvietas ar daudz lielākos attālumos, kā, piemēram, ārlietu dienestā Baltkrievijā un Izraēlā, kur biju pārstāvniecības vadītāja vietnieks un pirmais sekretārs politiskajos, ekonomiskajos un konsulārajos jautājumos. Zīmīgi, ka līdzi vienmēr nākuši arī drošības jautājumi. Arī mans pēdējais amats Ārlietu ministrijā bija cieši saistīts ar šo jomu – biju amatpersona, kas atbild par iekšējo drošību – ēku, personālsastāva un dokumentu aprites drošību.

Kas ir tās kvalitātes, kas, jūsuprāt, vistiešākajā veidā varētu palīdzēt jaunajā darbā?
Mēs esam maza valsts, un lielākoties vēstniecības un pārstāvniecības ir mazas un arī mazskaitlīgas personālsastāva ziņā. Līdz ar to cilvēkiem, kas, piemēram, veic konsulāro darbu, nereti jāuzņemas arī papildus pienākumi tiem pienākumiem, kas ir noteikti konkrētā amata atbildības zonā. Tas nozīmē nepieciešamību mācīties papildus un paplašināt savu redzesloku. Darbs ārlietu dienestā man ļāvis apgūt daudzas jomas, prasmi orientēties noteiktas valsts specifikā un strādāt ekstremālos apstākļos.
Būsiet vienisprātis, ka gan Baltkrievija, gan Izraēla nebūt nav tās mierīgākās valstis. Baltkrievijā strādāju tieši tajā laikā (1996. - 1999.), kad tur raisījās demokrātiskie procesi – cilvēki gāja uz ielām un pat notika sadursmes. Savukārt pirms četriem gadiem atgriezos no Izraēlas – tur gāja karsti visās jomās – gan klimata, gan darba, gan sadzīves ziņā. Darba režīms bija pietuvināts ekstremālam, jo vajadzēja būt sasniedzamam jebkurā diennakts laikā – nevar taču zināt, kad kādam no mūsu valsts iedzīvotājiem būs nepieciešama palīdzība.

Jums nešķiet, ka daudzpusīgās zināšanas un starptautiskā pieredze ar laiku var radīt diskomforta sajūtu, ka šajā postenī esat kaut kādā veidā ierobežots un nav kur izvērsties?
Nu es ļoti ceru, un esmu vairāk nekā pārliecināts, ka manas zināšanas un darba pieredze varbūt pat izies ārpus pašvaldības policijas darba specifikas. Es centīšos un mēģināšu palīdzēt atrisināt arī citas Ogres novadā nepieciešamas lietas – gan ar padomu vai konsultācijām, gan ar praktisku darbu. Ja ne pēc dzīves vietas, tad pēc padarītā darba noteikti būšu Ogres patriots. Par to šaubu nav.