Ogrē skolēni vasaras brīvlaikā siro pa dārziem un zog

Ienākoties ogām un ķiršiem, dārziņu īpašniekiem raža jāsargā ne tikai no strazdiem, bet arī no cilvēkiem. Īpaši nekaunīgi kļuvuši skolas vecuma bērni, kuri bariem klīst pa privātmāju rajoniem, sniedzas pāri žogiem, lauž krūmus un kokus, lai tiktu pie ogām, ķiršiem un vēl negataviem āboliem.

Lai arī visiem zināms, ka neviens puika nav izaudzis, ja vismaz reizi mūžā nav čiepis ābolus no sveša dārza, tomēr viena lieta ir, garām ejot, paķert kādu zemē nokritušu augli, pavisam cita, – darīt to visai barbariskā veidā. To, vai vispār ir labi ņemt kaut ko no sveša dārza, katrs lai spriež pats.

Lūk, kādus “aizraujošus” stāstus un savus komentārus par piedzīvoto Ogrenetam uzticēja vairāku dārzu īpašnieki, kas sastapušies ar nelūgtiem viesiem pašu mājās vai pamanījuši tos kaimiņu īpašumā.

Anita: “Pievakarē gāju dārzā skatīties, vai nedēļas nogalē nav laiks nolasīt jāņogas un upenes. Pie maniem ogu krūmiem, pārliekušies pāri žogam, seši (!) jaunāko klašu skolēni ar abām rokām plēsa ogu ķekarus un meta līdzpaņemtajos plastmasas maisiņos. Laikam manā dārzā raža šogad tīri padevusies, jo maisiņi jau bija līdz pusei pielasīti. Pārsteidza bērnu nekaunība, ka viņi nemaz nebaidījās atklātā vietā (mana māja atrodas ielu krustojumā) bez jebkādiem kompleksiem lasīt maisiņos ogas, itkā būtu atnākuši ciemos pie vecmāmiņas. Kaimiņiniene zināja stāstīt, ka tā nebija pirmā reize, kad viņi nākuši uz dārzu, tikai pirms tam iztraucēti. Arī tagad, kad pieteicos “čaklajiem lasītājiem” palīgā, viņi aši aizlaidās, atstājot izlauzītu jāņogu krūmu bez galotnes.”

Zenta: “Viņdien redzēju garām pa ielu ejot pusaudžus ar kaut kādiem lieliem zariem rokās. Kad paskatījos vērīgāk, ieraudzīju, ka viņi salauzuši klēpi ar ķiršiem – rauj nost ogas, spļauj kauliņus un zarus met uz ceļa. Bail iedomāties, kāds pēc viņu aktīvās darbošanās izskatījās ķiršu kociņš! Tā mūsu pusē pusaudži rīkojās arī viņu gadu – aplauza kaimiņmājās ķiršu kokam visus zarus, Žēl bij pēc tam uz to kociņu skatīties. Kaimiņš bija spiests ķirsi nozāgēt, jo koks vairs nebija dzīvotājs.”

Imants: “Kaimiņi mazo zaglēnu dēļ gandrīz paši iekūlās nepatikšanās. Puikas bija pārkāpuši pāri žogam pēc vēl galīgi zaļajiem ābolīšiem. Kamēr zēni trokšņodami centās noraut negatavos augļus, pamodās saimnieku lielais vilku suns, kurš gulēja turpat dārzā. Viens lēciens, un suns iekampa  zēnam rokā. Saimniece izskrēja ārā, bet bija jau par vēlu. Zaglēni paspēja aizmukt, un kundze nevarēja pārliecināties, vai nav nepieciešama palīdzība. Jācer, ka brūce nebija dziļa, bet varēja taču beigties daudz traģiskāk. Vai pāris negatavu ābolu ir tā vērts? Varētu vecāki bērnus vismaz no tāda viedokļa brīdināt, kāda var būt cena par līšanu svešā dārzā. Arī suņa saimniekiem nāktos skaidroties par sakosto bērnu.”

Marija: “Tepat Ogres centrā, Grīvas prospektā, arī nolauzts ķiršu koks. Drīz vairs vispār neko stādīt nevarēs! Kad es vēl Ulmaņlaikā skolā gāju, mums skolotāja stāstīja, ka nedrīkst kokus lauzt, jo kociņš ir dzīvs un viņam sāp. Ko tagad tajā skolās māca, nav ne jausmas! Nav neviena novada Latvijā, kur skolotāji nebūtu deputātos salīduši. Kamēr pedagogi lemj, kurus ceļus būvēt un kurus remontēt, bērni skraida pa dārziem zagdami. Kaut arī vasarā par bērniem atbild vecāki, tomēr skolotāji arī ir pie vainas – kā tad viņi pa ziemu tos skolēnus audzinājuši! Krīze arī nav nekāds aizbildinājums – ir bērni, kas iet uz mežu, lasa ogas un pārdod. Ne tikai paši paēduši, bet arī naudiņu nopelna.”

Jautājām Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājam Ērikam Dičam, kādu sodu var piemērot dārzu izlaupītājiem. “Ja bērni ir nepilngadīgi, vecākiem var sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. Savukārt, ja dārza īpašniekam ir nodarīti materiāli zaudējumi, tā jau ir Valsts policijas kompetence, “ skaidro Ē.Dičs.