Valsts politika draud iznīcināt Ogres rajona slimnīcu

Slimnieku izrakstīšana, nodaļu apvienošana, bezalgas atvaļinājumu piešķiršana medicīniskajam personālam, iespējams darba zaudējums – tāda šajās dienās ir Ogres rajona slimnīcas ikdiena, ko izraisījis krīzes iespaidā samazinātais valsts finansējums ārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs devis rīkojumu izveidot ārkārtas komisiju 17 cilvēku sastāvā, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā turpināt darbu krīzes apstākļos. Vakar komisija sanāca kopā trīs reizes, jo situācija patiešām ir katastrofāla.

Šajās dienās Ore rajona slimnīcā saņemta informācija, ka finansējums, salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri sarucis trīskārtīgi. Finansējums metodiski ik pa dažiem mēnešiem samazināts no       166 000 līdz 52 000 latu, kas ir 31% attiecībā pret pagājušā gada finansējumu. Par pirmajiem sešiem mēnešiem valsts slimnīcai palikusi parādā 102 000 latu, ko sastāda apmēram 700 cilvēku ārstēšana.

“Par tiem 166 tūkstošiem latu mēs ziemas periodā ārstējām no 180 līdz 200 pacientiem mēnesī. Pēc jaunā finansējuma mēs varēsim ārstēt tikai 43 cilvēkus. Vēl vakar slimnīcā bija stacionēti 118 pacienti, no kuriem 60 izrakstījām, jo valsts neapmaksā viņu ārstēšanos,” informē D.Širovs.

Vakar un šodien no slimnīcas korpusa Turkalnes ielā 15 norisinās pacientu pārvietošana uz ēku Slimnīcas ielā 2. “Šajā korpusā iespējams izvietot 87 cilvēkus, bet tā kā valsts plāno apmaksāt mazāk par pusi, tad gultu fiziski nebūs. Ķirurģijas nodaļā no 60 gultām atstājām tikai 25, no kurām piecas atradīsies rezervē, kas paredzētas akūtām traumām. Līdz šim bija liels pieprasījums pēc neirologu pakalpojumiem, bet nu varēs ar gultām nodrošināt tikai 10 slimniekus. Kur liksies pārējie, kam nepieciešama ārstēšanās, nezinu,” skaidro D.Širovs. Slimnīca neveiks arī valsts apmaksātas plānveida operācijas.

Samazinoties valsts apmaksāto gultu skaitam, daudziem medicīniskā palīdzība būs jāmeklē citur. Tajā pašā laikā, slēdzot un reorganizējot apkārtējās slimnīcas - Aizkrauklē, Ērgļos, Bauskā, Siguldā -, gaidāms pacientu pieplūdums no apkārtējiem reģioniem. D.Širovs saņēmis informāciju no Aizkraukles slimnīcas, ka turpmāk visus ceļa posmā Aizkraukle – Ogre avārijās cietušos palīdzības sniegšanai nogādās Ogres rajona slimnīcā, jo Aizkraukles slimnīca pārgājusi uz darba laiku no pulksten 8 līdz 16. Izveidojas apburtais loks – Ogres rajona slimnīcai jāatsaka Aizkraukles slimnīcai, savukārt ogrēniešus nevēlas uzņemt Rīgas ārstniecības iestādes. Atbildes uz šiem jautājumiem pagaidām nevar sniegt neviens pat visaugstākajā ierēdniecības līmenī.

Ogres rajona slimnīca (tūlīt aiz Cēsīm) ir otra lielākā lokālā slimnīca valstī. Pirmajā pusgadā Ogres rajona slimnīcā ārstējās 3800 Ogres rajona iedzīvotāji, pagājušajā gadā - 7864 pacienti. Apkalpojošā zona ietver ap 70 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja neizdosies rast papildus finansējumu, slimnīca var nonākt bankrota priekšā.