Cikla "Goda krēslu stāsti" pasākumā atceras Lielvārdes jostu audējus – Arvedu un Veru Paegles 

Vairāk attēlu galerijā

Sestdien Rembates parka apmeklētāji tika aicināti uzkavēties pie daiļamata meistariem, Lielvārdes jostas audējiem Arvedam un Verai Paeglēm veltītā Goda krēsla.

"Pasākums plānots kā pastaiga pa Rembates parku, tikai tai šoreiz ir pievienotā vērtība – iespēja apskatīt meistara un viņa dzimtas darbus, pārbaudīt zināšanas  par Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpiem, izpētīt latviešu spēka zīmes un uzzīmēt pašiem savējās. Mazie parka apmeklētāji savas spēka zīmes varēja uzzīmēt ar krītiņiem uz bruģa," stāsta Lielvārdes novada Kultūras centra kultūras projektu vadītāja Līga Cerbule. Un piebilst: "Kā atklāja Arveds Paegle, esot izsūtījumā Sibīrijā, latviešu spēka zīmes viņam palīdzējušas dzīvot un izdzīvot. Mums šķita svarīgi to parādīt. Latvietis pēc savas būtības ir bagāts, jo mums tās zīmes ir visapkārt un visur. Fonā pasākuma laikā skan arī atbilstoša mūzika – tautas dziesmas ar spēka vārdiem un buramvārdiem."

Uz parka celiņa varēja aplūkot Lielvārdes jostas grafisko zīmējumu. Ikviens varēja pārliecināties, cik  sarežģīti to izaust, jo pirms tam josta ir jāuzzīmē. Ja tradicionālajās jostās rakstus var veidot piecu līdz 13 diegu joslā, tad Lielvārdes jostā to ir ap 50. 

Jostu aušanai Arveds Paegle nopietni pievērsās pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā. Savā mūžā viņš noaudis ap 1400 dažādu novadu jostu vairāk nekā piecu kilometru garumā. Neviens nevar saskaitīt, cik jostu meistars noaudis amatierkolektīvu dalībniekiem – dejotājiem un dziedātājiem.

Kā uzsver L.Cerbule, Arveds Paegle ar savu unikālo Lielvārdes jostu, kas izausta no paša veidotiem rakstiem, kas neatkārtojas, iegājis Lielvārdes  novada un Latvijas vēsturē.

Nelielā izstādē, kas izvietota turpat parkā pie Arvedam un Verai Paeglēm veltītā Goda krēsla varēja aplūkot rokdarbu izstādi, kuras eksponāti atceļojuši no Paegļu dzimtas un viņu radinieku pūra lādēm. Protams, pāri visam meistaru darinātās jostas. Lielvārdes jostas, ko darinājis Arveds Paegle, kā relikvija tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Viena no šādām jostām nonākusi arī Līgas Cerbules īpašumā. Arī šo jostu varēja redzēt izstādē.

"Arveds auda jostu manai tantei, bet tā kā viņai nebija bērnu, tante nodeva jostu manai mammai. Savukārt man mamma atdeva jostu tikai pēc kāzām. sakot, ka tikai tagad esmu godam nopelnījusi Lielvārdes jostu. Tā josta tiek nodota no vienas paaudzes nākamajai," atklāj L.Cerbule. 

Goda krēsls daiļamata meistariem, Lielvārdes jostas audējiem - Arvedam un Verai Paeglēm – tika atklāts  2017.gadā 29.jūlijā. Pateicoties viņiem, Lielvārdes josta tika aktualizēta un ieguva jaunu nozīmi. Arveda un Veras Paegļu darbs ir veicinājis Lielvārdes jostas atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, kā arī veicinājis amata meistarus pievērsties Lielvārdes jostas aušanai un zīmju izzināšanai.

Šogad metālmākslinieks, lielvārdietis Aldis Lambergs atjaunoja Arvedam un Verai Paeglēm izveidoto krēslu, jo ne visi parka apmeklētāji prot novērtēt mākslinieka darbu un bija nodarījuši vides objektam bojājumus.

Šis bija ceturtais pasākums ciklā "Goda krēslu stāsti". Pirms tam varēja vairāk uzzināt par ornitologu Kārli Griguli, diriģentu Paulu Kveldi, dramaturgu Gunāru Priedi.