Lielvārdieši godā dramaturga Gunāra Priedes atstāto kultūras mantojumu 

Vairāk attēlu galerijā

26.jūlijā Rembates parkā Gunāram Priedem veltītā Goda krēsla tuvumā pulcējās viņa līdzgaitnieki, lai kavētos atmiņās par izcilo novadnieku un viņa devumu Lielvārdei.

"Pateicoties Lielvārdes novada Kultūras centra darbinieku idejai, ik pa brīdim tiek atdzīvināts un atmiņā augšāmcelts kāds no Goda krēslu, kas atrodas Rembates parkā, varoņiem. Jau notikuši atmiņu pasākumi ornitologam Kārlim Grigulim un diriģentam Paulam Kveldem. Tagad kārta pienākusi dramaturgam Gunāram Priedem. Šodien esam atnākuši ciemos pie Gunāra," sveicinot klātesošos, sacīja Lielvārdes Tautas teātra režisors Kārlis Lišmanis.

Tikšanās  un sarunas pie kafijas tases sasaucās ar Dzidras Bļodones jaunās grāmatas "Gunārs Priede Lielvārdē" iznākšanu. Izdevums pagaidām vēl nav nodrukāts tipogrāfijā, bet iesiets pašu vajadzībām un jau vairāki tā eksemplāri nonākuši pie lasītājiem. Ar grāmatu varēs iepazīties gan Lācplēša bibliotēkas, gan Lielvārdes pilsētas bibliotēkas lasītāji. Lielvārdes Tautas teātra režisors jauno grāmatu svinīgi pasniedza Lielvārdes pilsētas bibliotēkas vadītājai Ritai Platpīrei.

"Dzidra Bļodone pierakstījusi atmiņas, kas būs paliekošas Lielvārdei un visiem lielvārdiešiem. Izlasot šīs atmiņas, rodas sajūta, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados Lielvārdē bija radīta īpaša kultūras telpa, kurā darbojās tā laika skolotāji – Dzidra Bļodone, Anastasija Neretniece, Elza Cīrule, arī daudzi citi. Viņiem izdevās šajā kultūras telpā, kur bija senas teātra spelēšanas tradīcijas un tika dibināts Andreja Pumpura Lielvārdes meuzejs, ievilināt Gunāru Priedi. Līdz ar to Lielvārdes kultūras telpa kļuva vēl bagātāka," atklāja K.Lišmanis.

Viena no nozīmīgākajām tēmām, kas ietverta grāmatā, ir teātris. Runājot par Gunāru Priedi un Lielvārdes teātri, ir trīs liktenīgas lugas Lielvārdes teātrim. Viena no tām ir "Žagatas dziesma", ar kuru Gunārs Priede atzīmēja savu 50.dzimšanas dienu. Otra ir "Centrifūga", ar kuru Lielvārdes tēātris, piedaloties skatēs guva ļoti labus valsts mērogā atzītus panākumus, un teātrim tika piešķirts Tautas teātra nosaukums. Trešā luga -  "Smaržo sēnes", ko goda nosaukuma piešķiršanas komisija brauca skatīties, lai pārliecinātos par izvēles pareizību. Visos šajos iestudējumos klāt bijusi un lomas spēlējusi Skaidrīte Tilaka. 

"Pašsaprotami, ka Gunāra Priedes vārdu saista ar Lielvārdes teātri, jo no 46 dramaturga uzrakstītām lugām 26 ir iestudētas uz Lielvārdes teātra skatuves dēļiem. Pirmizrādes kopumā ir bijušas 34, jo dažas no lugām ir iestudētas atkārtoti," stāsta Lielvārdes Tautas teātra aktrise, senioru teātra "Paši" rezisore Skaidrīte Tilaka. "Lielvārde un Gunārs Priede - tas mums visiem liekas ļoti pašsaprotami, jo te ir viņa mājas, te viņš uzrakstījis savu grāmatu "Pie Daugavas es dzīvoju"”, te dzimusi doma daudziem lugu sižetiem. Paldies tiem cilvēkiem, kuri glabā viņa piemiņu."

Gunārs Priede pētījis arī teātra spēlēšanas tradīcijas Lielvārdē, sadarbojies ar Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju, vadījis tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem.

Daudz skaistu atmiņu saistībā ar Gunāru Priedi ir Edgara Kauliņa vidusskolas teātra grupas "Bumbulis" vadītājai Aijai Krompānei, kura gan spēlējusi dramaturga lugās, ko iestudējusi Dzidra Bļodone, gan arī vēlāk pati nolēmusi ar savu skolēnu teātri uzturēt Gunāra Priedes vārdu un iestudēt viņa lugas. "Mums, lielvārdiešiem, jābūt atbildīgiem un jānes Gunāra Priedes vārds tālāk," uzsver A.Krompāne. "Mūsdienu jauniešiem Kārļa Griguļa, Paula Kveldes, arī Gunāra Priedes vārdi izsaka diezgan maz, tāpēc mans ierosinājums par katru no šīm personībām, kurām radīti Goda krēsli, uzņemt filmu, lai Lielvārdes novada vērtības saglabātu arī nākamajām paaudzēm." 

Tikšanās noslēgumā visi klātesošie pulcējās pie Gunāra Priedes Goda krēsla kopīgai fotogrāfijai. Goda krēsls Gunāram Priedem tika atklāts 2018.gadā, kad atzīmējām dramaturga 90. jubileju. Tā autors ir metālmākslinieks Aldis Lambergs.

"Gunārs mums Lielvārdē ir liels atradums – dimants, kas vizuļo saulē. Tas ir saules un gaismas krēsls. To grūti parādīt, bet pusdienlaikā, kad krīt saules stari, šis dimants izstaro gaismu," atklāj kādreizējā Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja Anastasija Neretniece. 

Pasākuma norises vietā bija iekārtota Gunāra Priedes lugu izrāžu afišu izstāde no Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājuma, kā ari skanēja mūzikas ieraksti no izrādēm.

Uz pasākumu bija ieradušies viesi - Tērvetes amatierteātris "Trīne", atvedot uz Lielvārdi Gunāra Priedes lugas "Zilā" iestudējumu. Ar šo izrādi bija plānots piedalīties Lielvārdes Tautas teātra rīkotajā tradicionālajā Gunāra Priedes teātra festivālā "Pie mums martā", kas ik pēc pāris gadiem tiek rīkots izcilā novadnieka piemiņai. Šogad festivāls Covid-19 pandēmijas dēļ nenotika, bet izrāde sasniedza skatītājus, apliecinot, ka Gunāra Priedes daiļrade nav zaudējusi savu nozīmi un viņa lugas turpina dzīvot uz amatieru un profesionālo teātru skatuvēm.