Lielvārdes "Kastaņu" miera un klusuma osta

Vairāk attēlu galerijā

Brīvdienu māju  "Kastaņas" Kaibalas upītes krastā tās saimnieki Andris un Ligita Margevičidēvē par miera un klusuma ostu, kur baudīt dabu un klausīties putnu dziesmās. Pērn “Kastaņām” jau trešo reizi tika piešķirta vides kvalitātes zīme  "Zaļais sertifikāts", un tas liecina, ka šeit nudien tiek domāts, saimniekots un dzīvots zaļi – ar pietāti pret dabu un visu dzīvo radību.

Andra Margeviča dzimtas saknes ir zilo ezeru zemē Latgalē. Taču nu jau vairāk kā 35 gadus viņš ir lielvārdietis.Savulaik, vēl slavenā kolhoza  "Lāčplēsis" laikos, viņš atrada darbu kolhoza galdniecībā,  ieskatījās meitenē no Rembates Ligitā, un palika uz dzīvi Lielvārdē. Uz šejienes no Kaunatas dzīvot pārnāca arī Andra vecāki, un ģimenē ir nostāsts, kā nedaudz vēlāk no Kaunatas, pārvedot šurp arī savu pirtiņu, uz Lielvārdi pārcēlušies arī Andra vecāki un brālis. Liktenim labpatikās, ka abas ģimenes – gan vecie, gan jaunie Margeviči mājas sev rada kaimiņos – Andris un Ligita saimnieko “Kalniņos”, bet viņa vecāki Jānis un Janīna –   "Liepziediņos" . 

Dzīvot un domāt zaļi

Pirms divpadsmit gadiem Andris un Ligita līdzās savai dzīvojamai mājai Kaibaliņas upes ielokā uzcēla guļbaļķu ēku, kura kalpo gan pašu vajadzībām, gan ciemiņu uzņemšanai, un deva tai skaisto vārdu  "Kastaņas". Gadu gaitā šeit brīvdienas pavadījuši daudzi tūristi kā no Latvijas, tā arī no kaimiņvalstīm. Ligita stāsta, ka “Kastaņās” ciemojušies daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis laikā, kad pildīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra funkcijas, Zaļo sertifikātu viņiem savulaik pasniedzis tieši šeit. 2019. gadā Zaļo sertifikātu  "Kastaņu" saimniekiem pasniedza VARAM ministrs Juris Pūce. 

Uz jautājumu, kā gan saimniekiem izdevies jau trīs reizes pēc kārtas gūt tik nozīmīgu novērtējumu vides jomā, Ligita teic: ”Mēs vienkārši tā dzīvojam un domājam. Šeit nav izmantota sintētika, viss būvēts no dabīgiem materiāliem, bet pie mājas ir plaša zaļā zona, kurā var baudīt aktīvo atpūtu un dabas tuvumu. Brīvdienu māja nav liela, tas nav kāds komplekss, kurā vienlaikus atpūšas  daudzi cilvēki. Parasti te uzturas viena kompānija vai ģimene.” Mājiņas platība tiešām nav liela – vien 120 kvadrātmetri. Taču šeit ir tāds  "magnēts" kā pirtiņa, uz āra terases ir kubla, bet turpat aiz mājiņas dīķis, kurā tik patīkami pēc pirts var atveldzēties.

Pati pirtiņa būvēta ņemot vērā āderu tīklu, un ir enerģētiski pilnīgi tīra. Ne velti “Kastaņu” pirtiņa ir tik iecienīta pirtīžām – pirts rituālam, kuru veic jaundzimušajam bērniņam un jaunajai māmiņai. 

Tradīcijas, mājdzīvnieki un bizness

Vēl  "Kastaņu" saimniekiem ir tāda interesanta tradīcija kā īpaši pirts rituāli Saulgriežu laikā. Tiesa, tos gan ne vienmēr sanākot ievērot, taču, Ligita smiedamās stāsta, ka, piemēram, šogad ziemas Saulgriežos pēc kārtīgas izpēršanās kopā ar draugiem pirtī, meitenes kailas trīs reizes skrējušas pirtij riņķī, lai  dabūtu veselību. Un kas par to, ka sniega nebija, bet ceļu ap pirtiņu ar saviem rakumiem krietni bija “izdaiļojuši” kurmji –skrējiens un tā dotā pozitīvā emociju deva bijis tā vērts! Savukārt pavasaros Lielās dienas rītā Andris, kurš ieguvis arī pirtnieka sertifikātu,  jau trijos naktī sākot kurināt pirti, lai pirms saullēkta mājinieki un viesi būtu kārtīgi izpērušies.

No mājdzīvniekiem “Kastaņās” mīt suns un kaķis, kuri, kā Ligita teic, mājas saimniekiem drīzāk skaitās kā bērni. Savulaik līdzās esošakās Andra vecāku mājās bijušas arī vistas, zirgs un govis, taču laikā gaitā lopiņu skaits sarucis, un nu palikuši vairs mājputni – vistas un tītari. “Ja “Kastaņu” viesiem, jo īpaši bērniem interesē, varam viņiem parādīt kaimiņu saimniecības, kur lopiņu ir vairāk,”saka Ligita un piebilst, ka viņu mājās galvenais ir tīrā daba, miers un klusums. 

Savulaik, vēl 1996. gadā Margeviču ģimenei radās iespēja  privatizēt kolhoza “Lāčplēsis”veikala un ēdnīcas telpas, kura vēlāk pārtapa kafejnīcā. Taču laika gaitā izrādījās, ka sabiedriskās ēdināšanas bizness prasa vairāk rūpes un ieguldījumus, nekā nes labumu. Ģimene izlēma kafejnīcu slēgt un nu jau vairākus gadus ēdināšanas pakalpojums sniedz vien pēc klientu pasūtījuma – dažādās viesībās un banketos. Ligita neslēpj, ka dažādu pavārmākslas meistarstiķu gatavošana ir hobijs, kuram viņa nododas ar patiesu prieku. Veikals “Lāčplēsis” gan darbojas joprojām, un Ligita teic, ka no biznesa viedokļa nav par ko sūdzēties. Varbūt tā notiek tādēļ, ka Margeviču ģimene uz dzīvi un biznesu raugās gaiši un optimistiski. 

Uz eksotiskām valstīm ar divriteņiem 

Vēl viena Margeviču ģimenes aizraušanās ir velotūrisms – ar divriteņiem pabūts pat tik eksotiskās valstīs kā Kuba, Maroka, Portugāle arī Gruzija. Ligita ar divriteni izbraukusi pat 65 kilometrus garo Nāves ceļu vai "North Yungas road" Bolīvijā.

Andri un Ligitu aizrauj arī kalnos kāpšana, slēpošana Eiropas kalnienēs un tās asās sajūtas, ko  šie atpūtas veidi dod. Mierīgi un komfortabli tūrisma braucieni nav domāti viņiem. 

 "Atgriežoties mājās, Lielvārdē, mēs vēl vairāk novērtējam to, kas mums ir. Kad aizbrauc uz zemēm, kur bērni spiesti dzert ūdeni no peļķēm, kurām pāri gājuši govju bari, tikai tad tā īsti saproti, kāda vērtība ir ūdens. Un tad tu apzinies, cik pateicīgs esi Dievam par to, ka dzīvo tieši šeit, cik laba un skaista ir mūsu zeme," saka Ligita.