Lielvārdē viesojas vēsturisko romānu autors Jānis Lejiņš un režisore Virdžīnija Lejiņa 

Vairāk attēlu galerijā

25.oktobrī Lielvārdes novada Sociālā dienesta Sociālās aprūpes dienas centrā norisinājās Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta "Rakstītājs – grāmata – lasītājs" pasākums, kurā lielvārdiešiem bija iespēja tikties ar režisori Virdžīniju Lejiņu un rakstnieku Jāni Lejiņu.

Lai arī Virdžīnija Lejiņa ir veidojusi daudzas nozīmīgas filmas, tostarp par Latvijas kultūras darbiniekiem, viņa savu popularitātes virsotni sasniedza ar televīzijas seriālu "Likteņa līdumnieki", kas tika demonstrēts Latvijas televīzijā no 2003. līdz 2008.gadam.

"Tā bija brīnišķīga iespēja caur vienu dzimtu parādīt vairāk nekā simts gadus Latvijas vēsturē. Stāstīt par vēsturi caur gadskaitļiem nav nozīmes, vēsturi jārāda caur konkrētiem cilvēkiem. Tad skatītājs to saprot vizuāli un izjūt emocionāli, viņam ir priekšstats par šo laiku. Viss atkarīgs no norisēm, attiecībām, kāds tajā laikā bija dzīvesveids, kā dzīvoja, kā strādāja, kā mīlēja," teica V.Lejiņa.

Savukārt Jāni Lejiņu esam iepazinuši kā vēsturisko romānu rakstnieku. J.Lejiņš ir triloģijas "Zīmogs sarkanā vaskā" un romānu "Kamera obskura" un "Vīrieša sirds" autors. Lielvārdes pilsētas bibliotēkas darbinieki bija parūpējušies, lai šīs grāmatas varētu aplūkot un pašķirstīt arī tikšanās dalībnieki.

Viesus uz sarunu aicināja Lielvārdes pilsētas bibliotēkas vadītāja Rita Platpīra. "Literatūrai ir jāizraisa lielas jūtas - vai nu cilvēks ir jāuzmundrina vai jāsasmīdina, jābūt ir kaut kam ārpus ikdienišķā," tikšanās ievadā R.Platpīra atgādināja Jāņa Lejiņa kādreiz sacītos vārdus.

J.Lejiņš apstiprināja, ka mākslai jārosina cilvēku uz pasauli paraudzīties citādāk – jāpalīdz saprast, ka tas ko mēs varam aptaustīt ar rokām un dzirdam sev visapkārt, ka, tā nav visa pasaule.

"Grāmatās jau nevar būt kā īstenībā. Vairāk vai mazāk tā ir iztēles pasaule, kurai cilvēkiem jāizraisa jūtas. Vēsturiskie romāni balstās uz vēsturiskiem faktiem, ko nereti apvij ar stāstiem. Par vienu un to pašu vēsturisko notikumu vairāki rakstnieki var uzrakstīt atšķirīgi. Daudz svarīgāk par to, kas ir mākslas darba pamatā, ir tas, kurš apstrādā šo pamatu," sacīja J.Lejiņš. Un piebilda: "Vēsture ir labirints, pa kuru, galvu nepacēlis, var ceļot gadiem."

Tikšanās dalībnieki interesējās, kā notiek vēstures pētīšana, kādus avotus rakstnieks izmantojis, kā viņa darbā palīdzējuši vēsturnieki un novadpētnieki.

"Mūsu paaudzes lielākajai daļai Latvijas vēsture skolā nav mācīta, daudz ko neesam zinājuši un lasījuši. Tāpēc mums Jāņa Lejiņa uzrakstītās grāmatas ir ļoti noderīgas," atzina Rūta Koluža.

Lielvārdes Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Nora Ivanova rakstniekam dāvināja lielvārdieša Agra Liepiņa grāmatu "Mūsu ķēniņš", kuras literārais varonis ir Lielvārdes ķēniņš Miervaldis.

Tikšanās ar režisori Virdžīniju Lejiņu un rakstnieku Jāni Lejiņu norisinājās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šajā ciklā lielvārdieši jau iepazinuši dzejniekus Eviju Gulbi  un Andri Akmentiņu, vēl plānota tikšanās ar latviešu mākslinieku, scenāristu, producentu un rakstnieku Māri Putniņu.