Nometne "Upe" palīdz atrast ceļu līdz jūrai 

Vairāk attēlu galerijā

17.augustā Lielvārdē, Spīdalas saliņā, 20 gadu jubilejas pasākumā tikās nometnes bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām "Upe" organizatori, palīgi un atbalstītāji.

""Upe", manuprāt ir trāpīgs nosaukums, tāpēc, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām ir savākušies kopā un vēlas cits citam būt vajadzīgi, noderīgi un atzīti. Katru cilvēku mēs varam iztēloties kā mazu avotiņu, kuram ir nepieciešamība draudzēties ar citiem avotiņiem, saplūst kopā lielākā straumē un doties uz jūru, kas simbolizē visu sabiedrību kopumā," sveicot salidojuma dalībniekus, sacīja viens no nometnes dibinātājiem – Kultūras un izglītības fonda "UPE" valdes loceklis Edgars Mucenieks. 

E.Mucenieks portālam OgreNet.lv atklāja, ka ideja par šādas nometnes izveidošanu radās viņa dzīvesbiedrei Lienai Muceniecei, kad viņa pirms daudziem gadiem devusies pastaigā pa Ogres Zilajiem kalniem ar ratiņiem, kuros gulējusi abu meitiņa Dārta. Liena sastapusi ceļā kādu citu māmiņu, kura vizinājusi smagi slimu meitenīti ar īpašām vajadzībām. "Lienai radās jautājums, ko viņa, kurai ir vesels bērns, varētu darīt šī un citu bērnu labā," atklāja E.Mucenieks. "Atbilde nāca pamazām caur Somijā, Holandē un citviet gūtu pieredzi, kā tur strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Man šķiet, ka mēs bijām Latvijā pirmie, kuri sāka rīkot nometnes šādiem bērniem un jauniešiem." 

Kā atzīst nometnes dibinātāji, pirmie divi gadi bijuši ļoti grūti. Ne jau tāpēc, ka nebūtu bērnu ar īpašām vajadzībām, bet gan tāpēc, ka cilvēki nebija pieraduši, ka šie bērni iet sabiedrībā un ka viņus vispār var vest ārā no mājām. "Mums bija daudz darba un pierunāšanas, lai viņi vispār būtu ar mieru piedalīties. Kad pēc dažiem gadiem vecāki saprata, ka tas ir vajadzīgs, tad jau aizgāja," atzina E.Mucenieks.

Pirmos trīs gadus nometne darbojās Lielvārdē, Mākslas skolā "Mākslas aptieka", kur strādā Liena un Edgars Mucenieki. Sākotnēji tā bija dienas nometne, kas pulcēja 15–20 dalībnieku. Tagad paplašinājusies gan nometnes ģeogrāfija – tā notikusi Kaibalā, Mazirbē, Kandavā, Užavā -, gan arī audzis dalībnieku skaits. Katru gadu nometnē piedalās 60-70 bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām. "Mēs cenšamies, lai nometnes tuvumā ir ūdens -  upe vai jūra, lai bērni izbaudītu to, kas viņiem ikdienā ne vienmēr ir pieejams," saka E.Mucenieks. Nometnē ir daudz un dažādu aktivitāšu, kā arī kopā būšanas prieks. 

Ogrēnietis Arvīds Deniss, kurš nometnē bijis gan dalībnieka, gan palīga statusā, ar prieku atceras tajā pavadīto laiku. Nometnes "Upe" dalībnieki tiekas ne tikai vasarā, bet arī ziemā.

Ar bērniem un jauniešiem strādā brīvprātīgie palīgi – grupu vadītāji, mākslinieki, grāmatveži, mediķi. Daži no viņiem darbojušies visus 20 gadus, citi – neilgāku laika posmu. Viņi visi tikās salidojumā Lielvārdē, lai dalītos iespaidos un atmiņās par "Upē" pavadīto laiku.

Laura Polkmane nometnē darbojas jau četrus gadus: "Esam atvērti arvien jauniem palīgiem, lai iepazīstinātu cilvēkus ar nometnes konceptu. Mēs piesaistām jauniešus, kas ir gatavi radoši un aktīvi darboties. Pēc tam nākamajā gadā viņi aicina savus draugus. Brīvprātīgo pulkā ir jaunietes, kuras savulaik uz nometni ņēma vecāki, bet tagad jau viņas ir izaugušas un pašas darbojas palīgu statusā."

E.Mucenieks atklāja, ka, aicinot palīgus uz salidojumu, vairāki no viņiem teikuši paldies par to, ka "Upe" ir devusi drosmi, uzdrīkstēšanos, un daudzi cilvēki tagad dara līdzīgas lietas, kas saistītas ar nometnēm, ar sociālo sfēru. "Acīmredzot "Upe" viņiem devusi iedvesmu, jo nometnē viņi guvuši milzīgu pieredzei un iemaņas darbā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Iespējams, ka tas ir tas vērtīgākais, ko esam līdz šim paveikuši. Mūsu idejas dzīvo un iet plašumā," priecājās E.Mucenieks.

"Skatoties uz mums visiem, ko mēs esam kopīgi izdarījuši, man ir fantastisks prieks par jauno paaudzi, kas šo darbu turpina," uzsvēra L.Muceniece.

Nometnes veidotāju un atbalstītāju pulkā ir daudz talantīgu cilvēku. Arī jubilejas salidojumā kā dāvana par ieguldījumu šajā nebūt ne vieglajā darbā izskanēja brīnišķīgs koncerts, kurā muzicēja Katrīna Rosuščana (vijole), Laura Meždreija (flauta) un Annija Ķestere (klavieres). Katrīna ar uzmundrinošām vijoles skaņām šovasar modinājusi arī nometnes dalībniekus, aizsākot gaišu un piepildītu dienu.