Cikla "Personības mūsu vidū" viešņa – Lielvārdes leģenda Anastasija Neretniece 

Vairāk attēlu galerijā

9.maijā Lielvārdes novada Kultūras centrā sarunu ciklā "Personības mūsu vidū" uz tikšanos ar novadniekiem un viesiem bija aicināta Andreja Pumpura muzeja dibinātāja, skolotāja, kultūras darbiniece Anastasija Neretniece.

Sagaidot viešņu, klātesošie savu atzinību Anastasijas Neretnieces devumam Lielvārdes novada kultūras dzīvē, izteica ar ilgiem aplausiem un stāvovācijām. 

Pasākuma vadītāja, aktiera Gunta Skrastiņa, mudinātiem, Neretnieces kundzei un viņas laikabiedriem ir daudz ko atminēties un pastāstīt. Kaut vai viņas vārds laika gaitā un dažādās auditorijās guvis dažādas interpretācijas – Asja, Stasiks, Stasīte. A.Neretniece Lielvārdē dzīvo un strādā jau 60 gadu, un visu šo laiku dēvēta Asjas vārdā - tas, lai būtu īsāk.

"Mans vārds man pašai un arī daudziem klasesbiedriem skolā nepatika, tāpēc man bija dažādas iesaukas," atklāj A.Neretniece. "Vecāki šo vārdu droši vien izvēlējās tāpēc, ka svētajai Anastasijai bija skaidrojums "važu raisītāja". Kristiešu apkarošanas laikā viņa bija tā, kura atbrīvoja daudzus no važām ar savu gudrību un runas spējām."

Izvēloties šo vārdu, vecāki iezīmēja meitas likteni – būt izglītotai, sabiedriski aktīvai, ideju pārpilnai un iedvesmot cilvēkus sev līdzās.

Anastasijas Neretnieces labo darbu uzskaitījumu novada un valsts labā būtu gana garš, bet paveiktā vērtība ir izteikta augstākajā valsts apbalvojumā. 1995.gadā ar Ordeņu kapitula lēmumu Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītājai A.Neretniecei piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2012.gadā viņa saņēmusi "Latvijas Ordeņu brālības" godabiedres nosaukumu. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Ordeņu brālības domes priekšsēdētājs Juris Griķis.

A.Neretniece pedagoga darbam veltījusi 31 gadu, mācot bērnus Ķeipenē un Lielvārdē, bet novada un valsts kultūras vēsturē viņa iegājusi kā Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja dibinātāja un veidotāja. Šim darbam veltīti 32 gadi. "Es nebiju viena. Paldies Zinītei (Zinaīdai Mežapuķei), Dzidrai (Dzidrai Bļodonei), Gunāram Priedem, Edgaram Kauliņam, kuri palīdzēja šo muzeju izveidot," saka A.Neretniece.

"Tas bija brīnišķīgs laiks, kad bija jāveido Andreja Pumpura muzejs. Mums pietika spēka, lai to izdarītu. Jūs ar savu gudrību, prasmi un ierosmi varējāt panākt, lai muzejs būtu un darbotos," sakot paldies par kopā nostrādātājiem 15 gadiem, sacīja  Z.Mežapuķe. Viņa atcerējās, ka Anastasija Neretniece katru ekskursantu grupu muzejā sagaidījusi ar mīlestību.

A.Neretnieces studiju biedrene no Latvijas Pedagoģiskā institūta laikiem, atzina:"Es nepārspīlēšu, ja teikšu, ka nacionālo pašapziņu Lielvārdē lielā mērā cēla tieši Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs un tā vadītāja. Vēlāk, kad pienāca izšķirīgās dienas, nevienam nebija nekas jāskaidro. Mēs zinājām, kur iet un ko darīt."

A.Neretniece ir arī līdzautore grāmatai par Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vēsturi "Daugavas malā, Ķeguma galā", kas veltīta muzeja pastāvēšanas 45 gadu jubilejai. Viņa ar saviem rakstiem piedalījusies vairāk nekā desmit grāmatu veidošanā, tostarp arī izdevuma "Lielvārde laiku lokos" tapšanā.

"Cilvēks, kas strādājis tā, ka viņu pazīst visās Latvijas malās, bet Asjas darbīgie gadi aizritējuši pie mums Lielvārdē. Tāpēc mēs nodziedāsim viņai lielvārdietes Sarmītes Gaveikas un lielvārdieša Modra Krūmiņa dziesmu "Te mana Lielvārde"," sacīja Rūta Koluža. 

Lielvārdes Pensionāru biedrības ansamblis "Lielvārdietes" (ansambļa vadītājs Gunārs Jākobsons), kā arī A.Neretnieces dēls Juris un mazdēls Arnis nodziedāja vēl citas skaistas dziesmas.

Arī A.Neretniecei dziesma ielikta šūpulī. Viņa 28 gadus dziedājusi jauktajā korī "Lāčplēsis" un turpina dziedāt senioru korī "Kamene". Savukārt aktrises talants ļāvis izdzīvot uz skatuves daudzus likteņus un raksturus. Šobrīd A.Neretniece ir senioru teātra "Paši" dalībniece.

Tikšanās izskaņā pēc Anastasijas Neretnieces vēlēšanās visi kopīgi vienojās dziesmā "Mazs bij tēva novadiņis". Šī dziesma simbolizē arī Lielvārdes novadu – mazu platības ziņā, bet lielu savā garā, jo tajā savu nospiedumu latviešu kultūrā atstājušas daudzas Latvijā pazīstamas un leģendāras personības. Viņu vidū arī Anastasija Neretniece. 

Tā bija jau otrā tikšanās sarunu ciklā "Personības mūsu vidū". Pirmais viesis  šajā ciklā bija Lielvārdes senlatviešu koka pils veidotājs, karikatūrists, grāmatu autors un vēstures entuziasts Agris Liepiņš.

"Esmu ļoti pateicīga Agrim Liepiņam, ka viņš pirmais atsaucās piedalīties šajā ciklā. Tā ir milzīga bagātība uzzināt un smelties šo cilvēku lielo pieredzi," atklāja sarunu cikla idejas autore un koordinatore, Lielvārdes novada Kultūras centra direktores vietniece pamatdarbības jautājumos Anita Ausjuka. Viešņa no Lielvārdes novada Kultūras centra saņēma simbolisku dāvanu – pulksteni ar Lielvārdes zīmēm - , lai tas skaita tikai laimīgās stundas.

Sarunu cikls "Personības mūsu vidū" atsāksies rudenī.