Uzaust Lielvārdes jostu bez stellēm? Jā!

Vairāk attēlu galerijā

No 5. līdz 7. aprīlim šogad jau vienpadsmito reizi visā Latvijā notika pasākums "Satiec savu meistaru!", ko rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Lielvārdē savas aroda prasmes interesentiem rādīja un mācīja Lielvārdes jostu audēja  Edīte Kuzmane.

"Satiec savu meistaru!" pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē, un nodot tās tālāk.

Meistare Edīte Kuzmane interesentus aicināja uz Sociālā dienas centra telpām, lai gūtu ieskatu Lielvārdes jostas aušanas procesā bez stellēm un katram dotu iespēju pamēģināt to aust. Jau 19. gadsimta sākumā, kad meklējami Lielvārdes jostas pirmsākumi, senās latvietes tās audušas bez stellēm.

Senatnē katra audēja jostā ieauda rakstus pēc savas gaumes un patikas, un katra josta bija unikāla un oriģināla. Tās lielākoties nebija vienādas, kā tas mēdz būt mūsdienās tautas deju kolektīvu dejotājām. Meistare Edīte Kuzmane bilda, ka arī mūsdienās katra jostas darinātāja var tajā ielikt zīmes, ko izjūt kā savas. Vien būtu jāievēro noteikts rakstu ritms.  Protams, top arī jostas pēc seno jostu paraugiem.  

Aust Lielvārdes jostu bez stellēm pati meistare Edīte mācījusies pie tautisko jostu darinātājas Lilijas Treimanes. Lilija Treimane, dzimusi Latvijā, ilgus gadu aizvadījusi Kanādā un vēlāk atkal atgriezusies Latvijā, visu mūžu kopusi šo kultūru – Lielvārdes jostas valkāšanas tradīciju un darināšanas prasmi bez stellēm.

Meistarklasē varēja pārliecināties, ka jostas aušana bez stellēm ir līdzīga prievīšu pīšanai - ar velku kociņu un iesietām nītīm. Darbiņš būtu pa spēkam ikvienai, sēžot jebkur pie galda, ja vien tas neprasītu tik lielu uzmanību, pacietību un koncentrēšanos! Meistare Edīte pastāstīja, ka tieši iespēja iesākto jostu paņemt līdzi jebkur un piesiet, lai turpinātu darbu, ir priekšrocība, salīdzinot ar aušanu stellēs.