Lielvārdes novada uzņēmēji piedalās Rudens ražas tirgus organizēšanā 

Vairāk attēlu galerijā

Lielvārdē Lāčplēša laukumā svētdien notika Rudens ražas tirdziņš, organizēts kopā ar Lielvārdes novada uzņēmēju biedrību.

Tirdziniekus – arī tos apdziedot – priecēja folkloras kopa "Josta" (vadītāja Ilze Vecmane) un Lielvārdes Tautas teātris, kurš laikā, kad Latvija spēlē Alunānu, cēla priekšā Ādolfa Alunāna izrādi "Icigs Mozes" (režisors Kārlis Lišmanis).

Anita Ausjuka, Lielvārdes novada Kultūras centra direktora vietniece pamatdarbības jautājumos, stāsta, ka Rudens ražas gadatirgū akcents likts ne tikai uz dārzos un tīrumos izaudzēto, bet arī uz dažādu amatu prasmju parādīšanu – adīšana, pīšana, mājražotāji…

Jānis ir mājražotājs no Lielvārdes, kurš tirgū piedāvā dažāda veida mājas sieru no govs piena un atklāj, ka nopietni ar uzņēmējdarbību nodarbojas pusgadu, bet šī amata noslēpumi iepazīti jau krietnu laiku. 

"Piens, krējums, olas," stāsta siera meistars par to, no kā siers ražots. "Sastāvā vēl ir sāls un cukurs. Nav ne citronskābes, ne etiķa. Dabīgs produkts! Siers jāēd, lai vairāk spēka."

Sieram ir dažādas garšas, atšķirībā no tā, ko pircēji vairāk pieprasa. Ja agrāk iecienīts bija siers ar ķimenēm, tad tagad ķimenes izkonkurējis ķiploks! Pasūtīt izgatavot var dažādu garšu sieru – sāļu, saldu, pikantu…

Ja ar siera garšas vēlmēm jāvēršas pie tā ražotāja, tad to, kāds varētu izskatīties Lāčplēša laukums, kad tā pārbūves projekts būs realizēts, apņēmusies palīdzēt noskaidrot Renāte, kas apgūst brīvprātīgā darba prasmes, piedāvājot Lielvārdes novada pašvaldībai iespēju uzzināt to iedzīvotāju domas, kuri tās uzrakstījuši uz papīra. Interesentiem jauniete rāda, kur paredzēta atpūtas zona, kur skatuve, kur un kādas būs tirdzniecības vietas, kur būs soliņi, kur strūklaka un kur – šūpuļtīkli. 

"Galvenais mūsu mērķis ir parādīt iedzīvotājiem, kas ir plānots, lai viņi saprastu, vai viņiem tas patīk, vai nē, ko viņi savādāk gribētu un lai uzraksta savus ieteikumus," sacīto precizē Renāte. 

Linu izstrādājumus tirgū piedāvā vietējie uzņēmēji – Inese un Elita ir SIA "Linu māja" saimnieces. Abas atzīst, ka lielvārdieši linu mīl un ciena, un "Linu mājā" iegriežas bieži. Latviešiem lins ir vēsturisks materiāls, tam ir termoregulējošs efekts un citas labas īpašības. Cilvēki aizvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam, cenšas domāt ekoloģiski, un te lins ir praktiski neaizstājams!

Neaizstājama Lāčplēša laukumā svētdien bija tirgotāju apdziedāšana. Folkloras kopa "Josta" lika gan smieties, gan kādam arī paslepšus nosarkt, ja sevi atpazina kādā trāpīgā teksta rindā.

Albīne no Lielvārdes pastāsta, ka visu mūžu esot ar ādām strādājusi. Tagad adot. Šodien rokdarbniece sarūpējusi arī īpaši siltus dūraiņus, kuriem odere no truša ādas un kuros rokas nesalst pat 30 grādu salā. Cimdus gan vairāk pērkot uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu dāvanām. 

Puķu sīpolus Lielvārdes tirgū var iegādāties arī pie Irmas. Viņa ir vietējā. 

"Narcise ir pavasara puķe, bet jāstāda tagad – pēdējais laiks!" mudina dārzniece, lai sīpolaugs paspējot sasakņoties. Un jāstāda trīs reizes dziļāk nekā sīpola lielums! Ja ir kailsals, uz dobes jāuzkaisa sausa kūdra vai jāuzliek pietiekami daudz skuju. Būtiski ir augus pārstādīt ik pēc trīs, četriem gadiem, citādi augiem vairs nav kur augt, ziedi kļūst aizvien sīkāki…

Irma cer, ka arī citiem patīk puķes, kas zied pavasarī, tāpat kā viņai. Ja ir puķes, piemēram, sievietēm uz Mātes dienu, tās ir patiesi skaistas emocijas gan saņēmējai, gan dāvinātājam. 

No Neretas novada ar pašas adītiem cimdiem uz Lielvārdi atbraukusi Elvīra. Pārdošanā rakstaini cimdi dažādās krāsās, arī – iespējams, ka par godu Romas pāvesta vizītei Latvijā, šogad modes krāsā – violetajā.

Elvīrai ir gana daudz pieredzes no gadatirgiem dažādās Latvijas vietās. Rīkotāji prasa iepriekš pieteikties. Šovasar kaimiņu novadā saņemts atteikums, jo būšot tirgotāju pārpilnība…