
Lielvārdiešiem izdevies izvairīties no pēckara deportācijas

24.martā – komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas 7. klases skolēniem Andreja Pumpura muzejā tika stāstīts par pret latviešiem vērstajām deportācijām.
Muzeja speciāliste Zane Nemme sagatavotajā prezentācijā un stāstījumā jauniešiem izklāstīja par baisajiem notikumiem gan Latvijā, gan arī tieši Lielvārdē. 1941.gada 14.jūnijā no Lielvārdes tika izsūtīti 30 cilvēki jeb 9 ģimenes, kuru tēvi tika ieslodzīti Vjatlagā un neviens no viņiem neizdzīvoja. No 30 deportētajiem izsūtījumā mira 14, Latvijā atgriezās – 16.
Skolēnus īpaši piesaistīja fakts, ka 1949.gadā, pateicoties kādreizējā kolhoza "Lāčplēsis" vadītāja Edgara Kauliņa uzņēmībai, modrībai un drošsirdībai, neviens lielvārdietis prom piespiedu kārtā aizvests netika. E.Kauliņš arī pēckara gados izcēlies ar toreiz dažādi vērtējamām darbībām, proti, kolhozā strādāja reiz izsūtītie un nu dzimtenē atgriezušies latvieši, kurus citos kolhozos darbā ņemt nevēlējās. Tiesa gan, salīdzinot ar citiem kolhoziem, "Lāčplēsis" esot darbojies ar teicamiem rezultātiem, izpildot padomju varas izvirzītos plānus.
Savukārt Skrīveros dzīvojošā Gita Ezeriņa, kura tika izsūtīta vēl studentes gados, klātesošajiem pastāstīja par deportācijas iemesliem, pārdzīvotajiem pieciem gadiem Karēlijas mežos un atgriešanos mājās.
2015. gada 26. martā, 10:09, Lielvārdes novada jaunumi
Ogrenet
Jaunākie komentāri
guorza : Tā bija visur , man viens radinieks atgriezās no komandējuma , māja tukša . Šis aiziet pie kaimiņiem tur ar tukša , iet tālāk uz pilsēteli un visas mājas tukšas pa ceļam. Nonāk pilsētelē tur uz šo paskatās saka AAA tu !? Tev paveicās mēs tavā vietā paņēmām citu ar tādu pašu vārdu uzvārdu , LASIES.
Es arī atceros tēva stāstīto - Kauliņš savējos pasargāja, toties no blakus kolhoza izveda dubultā. Skaits bija vajadzīgs, tas arī viss. Tāda tā sociālistiskā plānošana.....
prata labi pierakstīt un atrakstīties ta ka nomenklaturai un birokratiem nebija kur piesieties