Lielvārdiešiem izdevies izvairīties no pēckara deportācijas  

Vairāk attēlu galerijā

24.martā – komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas 7. klases skolēniem Andreja Pumpura muzejā tika stāstīts par pret latviešiem vērstajām deportācijām.

Muzeja speciāliste Zane Nemme sagatavotajā prezentācijā un stāstījumā jauniešiem izklāstīja par baisajiem notikumiem gan Latvijā, gan arī tieši Lielvārdē. 1941.gada 14.jūnijā no Lielvārdes tika izsūtīti 30 cilvēki jeb 9 ģimenes, kuru tēvi tika ieslodzīti Vjatlagā un neviens no viņiem neizdzīvoja. No 30 deportētajiem izsūtījumā mira 14, Latvijā atgriezās – 16.

Skolēnus īpaši piesaistīja fakts, ka 1949.gadā, pateicoties kādreizējā kolhoza "Lāčplēsis" vadītāja Edgara Kauliņa uzņēmībai, modrībai un drošsirdībai, neviens lielvārdietis prom piespiedu kārtā aizvests netika. E.Kauliņš arī pēckara gados izcēlies ar toreiz dažādi vērtējamām darbībām, proti, kolhozā strādāja reiz izsūtītie un nu dzimtenē atgriezušies latvieši, kurus citos kolhozos darbā ņemt nevēlējās. Tiesa gan, salīdzinot ar citiem kolhoziem, "Lāčplēsis" esot darbojies ar teicamiem rezultātiem, izpildot padomju varas izvirzītos plānus.

Savukārt Skrīveros dzīvojošā Gita Ezeriņa, kura tika izsūtīta vēl studentes gados, klātesošajiem pastāstīja par deportācijas iemesliem, pārdzīvotajiem pieciem gadiem Karēlijas mežos un atgriešanos mājās.