
Jumpravā mākslinieki aicina izprast ugunskrusta zīmes būtību 
Sestdien, 19.jūlijā, Jumpravas kultūras namā atklāta izstāde "Uguns zīme". Abi mākslinieki Jumpravā jau pirms pāris gadiem rīkojuši izstādi, taču šāda tematika ir pārstāvēta pirmo reizi.
"Šoreiz izvēlējāmies ugunskrusta popularizēšanu. Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, pēdējos gados pastiprinās interese par senajām zīmēm. Piemēram, rotaslietās tiek iedzīvinātas visdažādākās zīmes, bet no ugunskrusta lietošanas izvairās, lai neiekļūtu konfliktos un nepatikšanās. Mēs ar šo izstādi vēlamies kliedēt bažas un lauzt iesīkstējušos priekšstatus, ko radīja padomju propaganda par ugunskrusta zīmi, jo ugunskrusts ir sena indoeiropiešu zīme,” atklāj E.Mednis.
Veidot šo izstādi māksliniekus pamudināja arī pērn plašu rezonansi ieguvušais skandāls par priekšnesumu, kura laikā pirms HK kluba "Dinamo" un Hantimaijsijskas "Yugra" mača tika izmantota ugunskrusta zīme.
Izstādē var iepazīties arī ar literatūru, kas veltīta svastikas (latviski: ugunskrusts, Pērkona krusts). vēsturei. "Caur vizuālo mākslu vēlamies izglītot sabiedrību un palīdzēt izprast seno kultūru," norāda E.Mednis.
2014. gada 21. jūlijā, 21:05, Lielvārdes novada jaunumi
Ogrenet
Jaunākie komentāri
"“Bon ir bon SVASTIKAS centrs. Bon ir VIEDĪBAS centrs, bon ir DEBESU centrs, bon ir RAŠANĀS centrs, bon ir ESAMĪBAS centrs. Un tādējādi (viss) rodas no (šiem) pieciem dižajiem centriem (jomām)”. Tālāk ir runa par dievu godāšanu un par to, ka “bon ir dievs, kas dzimis no bon svastikas centra …, bon ir priesteris, kas dzimis no bon svastikas centra”." "Pateicoties tam, ka viņš (austrumu debesu) (‘Og-min) dievu pilī guvis pilnīgu nevainojamu un spēcīgu pamudinājumu, viņš ar apceri, kas līdzīga bon svastikai, pilnībā atbrīvojies no zināšanu aizmiglojuma (tumsības), apjēdzis visa zināšanu, kas iziet ārpus (viņa) apkārtnes, viņam acīmredzot ir piemitusi visa zināšanas būtība, dižens izgājis ārpus ciešanām, kas nav esamības (jomā), nedz miera (nirvānas jomā), būdams viedais, pastāstījis par brīnumaino ‘trīsvienības’ (triju ķermeņu, ‘sku gsum‘) izcelšanos." "Kad valdnieks Tisrons (m.ē.8.gs.) apspieda bon, tad pirmais, kurš iedibināja svastikas-bon mutvārdu pārnodošanas tradīciju, bija varenais no viedajiem, dižais skolotājs Bru. Tieši viņš sniedza komentāru par ‘Dārgumu slēptuvi pareģojumu būtības alā’ (Lung mtshan-Nyid srid-pa‘i mdzod phug)." "sacerējumā ‘Bon-svastikas melodija’ ir teikts: “Laikposmā, kad (ticībai) pievērsīs ar garu, plaši izplatīsies miers un mīlestība. Varenais vadonis ar spēcīgu roku pievērsīs un vadīs cilvēkus ar četru darbību palīdzību”." "Pirmais virziens tiek aprakstīts kā tīri religisks – tam raksturīgs bon svastikas (saules) kults un tieksme uz paradīzes svētlaimi, burtiski “vēlme sasniegt laimē staigājošo debesu ķermeni”." "J.N.Rērihs ir ielaists šā bon klostera grāmatu krātuvē. Tur viņš atradis bon ‘Ganžur’ (Svētie Raksti) simt četrdesmit sējumos un bon ‘Danžur’ (Svētais nostāsts) simt sešdesmit sējumos. Pie kam katra teksta nosaukums bijis trijās valodās: pašu tibetiešu, šanšun un arī “Svastikas Dievu Valodā”. Divas pēdējās valodas līdz šim laikam nepadodas pilnīgam atšifrējumam un tulkošanai. Rokrakstu pirmās lappuses ir bijušas rakstītas ar zeltu uz blīva melna papīra." "Irānas galvaspilsētas Pasargadu atrašanās vieta, kas novietota pašā senās valsts vidū. Saskaņā ar seno karti pie tās uz ziemeļiem atradies “Svētais deviņstāvu bon svastikas kalns”, kam ir tieša saistība ar Saules, Uguns un Gaismas kultu. Pasargadu centrā atradušās valdnieka Kira – Persijas monarhijas dibinātāja kapenes. Saskaņā ar Tibetas – Šanšun vārdnīcu, pats bon dibinātājs, Skolotājs Šenrabs, dzimis, kā teikts nostāstā, Pasargadu pilī, pilsētā Janpačan." "Ir zināms, ka svastika ir bijusi Saules un Gaismas simbols visām indoeiropiešu tautām. Senajā irāņu tradīcijā tās stari vienmēr pavērsti pretēji pulksteņrādītāja kustībai: piemēram, uz persiešu zelta monētām – darikiem." "Vahanas ielejas lejasgalā, kur krustojas senie ceļi, kas caur Pamiru ved uz Indiju, Ķīnu, Afganistānu un Pakistānu, kāds no vietējiem kalniešiem-ismailītiem parādīja man vietu, kur gulēja smaga akmens plāksne ar tajā iekaltu stilizētu “izplaukušu svastiku”, kas iezīmēta četrās daļās sadalītā kvadrātā. Svastikas stari gāja pāri kvadrāta malām, un tās spārni bija noliekti pretim pulksteņrādītāja virzienam." To lasiet http://tencinusarunas.wordpress.com/2014/04/11/sena-irana-un-tibeta-bon-religijas-vesture-i-dala-b-i-kuznecovs/