Dzīvnieku tiesību aizstāvji mēģina likvidēt kažokzvēru nozari

Palielināt attēlu

Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzsākuši parakstu vākšanu par to, lai Latvijā tiktu aizliegta kažokzvēru audzēšana. Ja viņu plāns tiks realizēts, mūsu valstī nāksies likvidēt astoņas zvēraudzētavas, viena no tām atrodas Lielvārdes novadā un sekmīgi darbojas jau teju 60 gadus.

Akcijas uzsākšanu inspirējis anonīms sūtījums – sešās Latvijas kažokzvēru fermās uzņemts foto un videomateriāls, kurā redzamas lapsas un ūdeles ar fiziskās un psihiskās veselības traucējumiem. Dzīvnieku aizstāvji pauž, ka zvēraudzētavās nav iespējams audzēt savvaļas dzīvniekus (lapsas, ūdeles un šinšillas), nesagādājot tiem nopietnas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Vienīgā iespēja izturēties humāni pret kažokzvēriem esot neaudzēt tos vispār. 27.februāri šajā sakarā pat tika rīkota preses konference par zvēraudzēšanas nozari Latvijā un pasaulē, sākot kampaņu "Kažokādas otra puse". "OVV", lai vairāk uzzinātu par "kažokādas pirmo pusi", paviesojās SIA "Lāčplēsis ZF" kažokzvēru audzētavā, kas atrodas Lielvārdes novadā.

Televīzijā demonstrētie materiāli ir tendenciozi
SIA "Lāčplēsis ZF" izpilddirektors Ainārs Ludboržs atzina, ka TV demonstrētajā videomateriālā varējis atpazīt arī kadrus no Lielvārdes zvēru fermas. Tomēr tos nedrīkst vērtēt vienpusīgi divu iemeslu dēļ. Pirmais – filmētāji acīmredzami nesankcionēti iekļuvuši svešā īpašumā, izmantojot nakts aizsegu. To izdarīt varēja tikai, pārkāpjot žogam. Zvēru audzētāji par šo faktu noteikti vērsīšoties tiesību aizsardzības iestādēs, jo sekas tādai rīcībai varēja būt neprognozējamas – apmeklējot vienu zvēraudzētavu pēc otras, pārkāpēji varēja pārnēsāt ļoti bīstamas infekcijas slimības, kuru dēļ bija apdraudēti nevis daži, bet pat tūkstoši dzīvnieciņu.

Uz jautājumu, kā filmētāji, nakts laikā ielaužoties audzētavā, tik viegli varēja atrast tieši slimus dzīvniekus, A.Ludboržs atbildēja ar ļoti loģiski skaidrojumu – slimās ūdeles tiek turētas pa vienai un atsevišķi no citām. Toties tas, ka tās ir atsevišķi, nozīmē, ka notiek ārstēšana. Lielvārdieši atpazinuši sižetā rādīto ūdeli ar jēlo asti. Tāda kaite dabūjama, ja iekodis cits dzīvnieks. Toties, ja sakostais zvēriņš tiek turēts atsevišķi, viņš pats ar savām siekalām sadziedē rētu, turpina augt, bet pēc tam ir derīgs produkcijas iegādei. Zvēraudzētāji nekādā gadījumā nav ieinteresēti, lai viņu dzīvnieki būtu pusbadā, savainoti, slimi un pat ne stresā, jo katrs no šiem faktoriem var atstāt negatīvu ietekmi uz nākamo produkciju – ādiņām. Bet brāķis nevienam pircējam nebūs vajadzīgs – ja ādas nevarētu pārdot, tāds uzņēmums ātri vien bankrotēs.
Informācija par zvēraudzētavās nežēlīgos apstākļos turētiem zvēriņiem ir pamatīgs akmens arī Pārtikas veterinārā dienesta dārziņā, jo tieši šīs valsts iestādes darbinieki regulāri pārbauda zvēru fermas. Pie lielvārdiešiem viņi bijuši pirms mēneša, bet nu, kad sākusies šī ažiotāža, šonedēļ pārbaudījuši vēlreiz. Protams, nekādi pārkāpumi, par kuriem kaut mutisku piezīmi varētu izteikt, netika konstatēti...

SIA "Lāčplēsis ZF" – eksportētāja un nodokļu maksātāja
Lielvārdes uzņēmums ir viens no lielākajiem novadā, jo nodrošina darbu 35 cilvēkiem, godīgi samaksājot visus viņu nodokļus. Šobrīd, kad notiek pārošanās, fermā ir nepilni 10 tūkstoši ūdeļu – vaislas materiāls. Vasarā, kad pieteikusies jaunā paaudze, ganāmpulks sasniedz 50 tūkstošus ūdeļu. Katrai ūdelītei ir sava pase, pēc kuras var redzēt, kad tā dzimusi, kas ir tās vecāki, cik liels bijis metiens, kā arī citu informāciju. Ja tikai kādam no dzīvnieciņiem ir kādas veselības problēmas, kopēji to nošķir no pārējiem un ziņo veterinārārstam. Protams, kur ir 50 tūkstoši dvēseļu, iespējami arī pēkšņas nāves fakti, bet neviens netiek atstāts bez ievērības – veterinārārsts veic sekciju, lai noskaidrotu iemeslu.

Ainārs Ludboržs sarunā uzsvēra, ka kažokzvēru audzēšana Latvijā būtu tieši jāattīsta, jo tā ir ļoti rentabla – gaļas un zivju pārstrādes atkritumi (3.kategorijas subprodukti), par kuru utilizēšanu citkārt būtu jātērē lieli līdzekļi, tagad, pievienojot attiecīgas barības piedevas, tiek izbaroti dzīvniekiem. Pateicoties kažokzvēru audzētāju zināšanām un šīs nozares tradīcijām, Latvijā saražotā produkcija ļoti augstu kotējas visā pasaulē – 99.99% no saražotajām ūdeļu ādiņām lielvārdieši pārdod izsolēs Helsinkos un Kopenhāgenā. Latvijas Valstij no šī eksporta tiek vērā ņemami nodokļi.

Lielvārdes zvēraudzētājiem nelabvēļu netrūkst
Nelabvēļu Lielvārdes zvēru audzētavai nekad nav trūcis. Tikai pagājušajā gadā noslēdzās tiesvedība, kas ilga apaļus 15 gadus. Sākums tai bija Valsts ieņēmumu dienesta prasība samaksāt visas likvidētās paju sabiedrības "Lāčplēsis" parādu – apmēram vienu miljonu latu. Gadu gadiem zvēraudzētāji bija spiesti taisnoties un pierādīt, ka viņiem nebūtu jāmaksā par citiem tikai tāpēc, ka tie ir izputējuši, bet viņi strādā un pelna. Arī tad, kad Senāts atzina, ka taisnība ir lielvārdiešu pusē, miera vēl nebija – administrators gribēja "pakampt savu kumosu", iesniegdams tiesā prasību par to, ka paju sabiedrības "Lāčplēsis" privatizācija notikusi nelikumīgi. Tikai 2012.gadā visi tiesas procesi noslēdzās ar visu pretenziju atcelšanu pret SIA "Lāčplēsis ZF". Par to, protams, prieks, bet jāatceras, ka šo 15 gadu laikā vietējiem zvērkopjiem bija liegta iespēja uzņēmuma attīstībai ņemt kredītus vai pat piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

Pavisam absurda situācija izveidojās 2010.gadā, kad no Somijas izsoles SIA "Lāčplēsis ZF" tika piešķirta nauda attīstībai, bet to neizdevās iegūt, jo fermas zemesgrāmatai bija uzlikts arests. Prasītāji lūdza tiesai arestu atstāt, tiesa tam piekrita, bet lielvārdiešiem tobrīd nebija citas izejas kā izkaut visu ganāmpulku... Uzņēmums bija soļa attālumā no likvidācijas – bija palikuši tikai trīs valdes locekļi un apsardze. Tomēr lielvārdiešiem pietika spēka un drosmes, lai vēlreiz saņemtos – kad par pēdējām realizētajām ādiņām tika saņemta nauda, SIA "Lāčplēsis ZF" Lietuvā iegādājās 6000 ūdeļu mazuļu, ko izaudzēja, bet pēc tam sāka pārot. Nu jau kažokzvēru audzētava ir atguvusi savu darba ritmu, bet, kā rāda pēdējie notikumi, klusuma brīdis nebija ilgs...

Ainārs Ludboržs, kurš pats pēc specialitātes ir veterinārārsts un šajā jomā strādā teju 30 gadus, ir pārliecināts, ka šis skandāls ticis inspirēts no ārzemēm. Par to liecina gan tas, kā tas ticis organizēts, gan arī izmantoto līdzekļu un tehnikas kvalitāte. Pasaulē jau ir precedenti, piemēram, Lielbritānijā kažokzvēru audzēšana aizliegta, bet Nīderlandē noteikts 10 gadu pārejas posms – līdz 2022.gadam. Vai Latvijai vajadzētu sekot šiem piemēriem? Ja tā notiktu, izskatās, ka zaudējumu mums būtu daudz reižu vairāk kā ieguvumu... Lielvārdes kažokzvēru audzētāji cer uz sabiedrības saprātīgumu un atbalstu. Ir cerības, ka tāds būs, jo uz akcijas uzsācēju rīkoto preses konferenci šonedēļ vairs nav ieradies neviens sevi cienošs masu plašsaziņas līdzeklis.