Lielvārdes Tautas teātris aicina uz festivālu "Pie mums martā"

Latvijas Radio skan Edgara Zvejas balss, un Lielvārdes teātris aicina savus skatītājus uz teātra festivālu "Pie mums martā", kas jau trešo reizi notiks kultūras namā "Lielvārde', šogad tieši dramaturga Gunāra Priedes 84.dzimšanas dienā – 17.martā.

Ik pa diviem gadiem pulcinām teātra spēlētājus, kas iestudējuši Gunāra Priedes un citu latviešu dramaturgu darbus. 17.martā redzēsim Gunāra Priedes "Ugunskurs lejā pie stacijas" Saldus Tautas teātra sniegumā, mūsu aktieri iejutīsies lugas "Tāltālā zemē" notikumos, Harija Gulbja "Cīrulīšus" atvedīs madonieši. Vēl skatīsimies Leldes Stumbres "Letiņus" un citu autoru darbus.

"Ugunskurs lejā pie stacijas" – luga par Lielvārdi un lielvārdiešiem
Lielvārdē esam iestudējuši 20 Gunāra Priedes lugas, dažas pat atkārtoti. 1977.gadā ar E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolēniem tapa "Ugunskurs lejā pie stacijas". Patīkami atcerēties, ar kādu atbildību un aizrautību zēni darbojās, ierakstot vilciena signālus, pienākšanas un atiešanas trokšņus. Kā klausījāmies Talsu čigānu ierakstītās dziesmas, ko dabūjām no Jaunatnes teātra, kur šo lugu iestudēja pirms mums. Izrāde bija par notikumiem Lielvārdē, tā mēs to uztvērām. Ugunskuru pļaviņā pie Lielvārdes stacijas bija sakūruši moldāvu čigāni, droši vien no vilciena izsēdināti. Par vietējās sabiedrības satraukumu rakstnieks uzzināja, atbraucis no Rīgas. Tā mēs iekļuvām lugā. To, ka lugas darbības vieta ir Lielvārde, Jaunatnes teātra aktieriem apliecināja pats autors, kad viņus pēc viesizrādes kolhoza "Lāčplēsis" klubā aizvedām uz ugunskura vietu pie stacijas. Jānis Vītoliņš bija ļoti pārsteigts. Viņš, Didža lomas tēlotājs, bijis pilnīgi pārliecināts, ka lugas darbība notiek Aizkrauklē, aktiera dzimtajā pusē.

"Centrifūga" – Lielais Tēvijas karš Gunāra Priedes acīm
1985.gadā ar Gunāra Priedes lugas "Centrifūga" iestudējumu ieguvām Tautas teātra goda nosaukumu. Šīs sava darba vēsturi rakstnieks atklāj grāmatas "Centrifūga un citas lugas" ievadā: "Lielvārdē pie Daugavas lugu "Centrifūga" iesāku 1984.gada 1.jūlijā un līdz mēneša beigām uzrakstīju. Sižetu veidoja Kurzemes katla ziemā pieredzētais. Galvenās varones Irmas prototips bija Emma Birzniece, bet cilvēki ap viņu – sastapti arī Ventspilī un citur, ne tikai "Pavāros". Ziemeļkurzemē virmoja daudzu tautu pārstāvji, liels bija arī bēgļu pulks no Rīgas un visas Latvijas, un mēs nekad nezinājām, kam atvērsim, kad pie durvīm klauvēja.

Laikā, kad rakstīju, PSRS plaši gatavojās Uzvaras dienas četrdesmitgadei. Uz jauniem darbiem par karu un par krievu tautas lomu uzvaras kaldināšanā tika mudināta radošā inteliģence. Kādā sarunā pusnopietni ieteicos, ka arī es strādāju pie veltījuma 9.maijam, taču to bija uztvēruši nopietni un pat pabrīnījušies. Priede, par Lielo Tēvijas karu? Gaidām, gaidām!

"Centrifūgā" man krievi nebija uzvarētāji, bet 1941.gadā Kurzemē sagūstītie, kam 1945.gadā savējie cerētās brīves vietā atnesa jaunu gūstu ziemeļu nometnēs (sveikā izkļuva vienīgi kādi invalīdi, padošanos ienaidniekam attaisnodami ar smago ievainojumu). Visu kara laiku šie cilvēki bija nostrādājuši zemnieku mājās netālu no Ventspils un labi apguvuši latviešu valodu. Sarežģīta mums un viņiem izvērtās pēdējā ziema, kad ciemā apmetās vācieši. Nāca milzums bēgļu. Notika visādas pārbaudes un kratīšanas, kas beigtos traģiski, ja atklātu, ko slēpām šķūnī. Kā ar to visu tika galā saimniece – skolotāja? Kā saglabāja dvēseles līdzsvaru, nepieciešamu diendienā veicamajam arī ārkārtas apstākļos?"

Manteļa skurstenis – teātra festivāla simbols
Senās "Pavāru" mājas vidū ir dižais skurstenis, ko rakstos dēvē par manteļa skursteni. Es arī kara laikā dzīvoju tādā mājā – "Rāpatos", kur, ieejot dižajā skurstenī, vari palūkoties debesīs. Tā ir atklāta uguns vieta, no augšas nolaistā ķēdē pakārts lielais grāpis, kur vāra ūdeni, kartupeļus, tajos gados arī cukurbiešu sīrupu, jo cukuru nopirkt nevarēja. Tādu dižo skursteni – svečturi – izvēlējāmies par simbolu mūsu teātra festivālam "Pie mums martā" (G.Priedes lugas nosaukums). Šādu suvenīru kopā ar grāmatu "Pie Daugavas es dzīvoju'' pasniedzam viesrežisoriem, kas atbraukuši ar savu iestudējumu.

1994.gadā sagatavojām tikko uzrakstīto lugu "Tīna" ("Tāltālā zemē"). Jums un mums, toreizējiem aktieriem, būs interesanti skatīties, kā sarežģītās ģimenes attiecības politisko uzskatu sadursmē risinās režisors Kārlis Lišmanis un viņa izvēlētie aktieri.