Atskats uz septembra mēneša kultūras pasākumiem Tomē

Palielināt attēlu

Tāpat kā izglītības iestādēs arī tautas namos kultūras dzīve iesākas ar septembri. Tomes pagastā 5. septembris sākās ar Sporta spēļu un ģimeņu dienu. Savus spēkus un iemaņas sportā varēja pierādīt dažādās disciplīnās: pludmales volejbolā, futbolā, kriketā un strītbolā.

Ar Tomes sieviešu biedrības "Ābele" atbalstu noritēja dažādas interesantas stafetes. Stafetēs tika iesaistīta visa ģimene. Bija jāsacenšas veiklībā, precizitātē, pacietībā un spēkā, bet pats svarīgākais - ģimenes draudzībā un saliedētībā. Tika skaitīti punkti un uzņemts laiks, labākie un veiklākie apbalvoti, visi pacienāti ar gardu ugunskura zupu un pīrāgiem. Šāda veida pasākumos tiek labi un aktīvi kopā pavadīts laiks. Vakara noslēgumā dāvana visiem - balle kopā ar "Kalna muzikantiem".

Jau pēc nedēļas, 12. septembrī, sekoja nākamais Ķeguma novada un Tomes pagasta vārdu nesošais pasākums - "Sēņošanas čempionāts". Jau 16 gadus Tomes mežā pie Ratu kalna tiek dots starts komandām, kas sacenšas sēņu lasīšanā un interesantākās sēnes atrašanā. Šogad startēja 27 komandas. Laiks bija brīnišķīgs, mežā bija arī sēnes, un dalībnieki tika cienāti ar gardu zupu.

19. septembrī kopā ar Tomes sieviešu biedrību "Ābele" devāmies pieredzes braucienā uz netālo Ropažu un Garkalnes novadu, kur viesojāmies atpūtas kompleksā Sauleskalns, Namdaru darbnīcā un sporta kompleksā “333”. Uzzinājām kā šajā gadā ir veicies uzņēmējiem, iedvesmojāmies no viņu stāstiem un veiksmēm.

22. septembris ir gan rudens iestāšanās laiks, gan Baltu Vienības diena. Tomes tautas nama folkloras kopa “Graudi” šajā atceres dienā jau 6. gadu aicina novada ļaudis būt kopā un iedegt ugunis. Šogad Baltu Vienības diena notika Ķeguma kalnos.

Ir pagājuši 19 gadi kopš seno baltu pēcteči - lietuvieši un latvieši svin Baltu Vienības dienu ar ugunskuru iedegšanu pilskalnos, senkapos un citās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās. 1236. gadā 22. septembrī Šauļu un Vecsaules apkārtnē zemgaļi kopā ar lietuviešiem sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Šo kauju nosauca par Saules kauju. Saules kauja uzskatāmi parāda, ka apvienojoties, nevis šķeļoties, mēs esam spēks, kas spēj pastāvēt pret iekarotājiem un iznīcību. Tikai vienotībā ir spēks! Šķeļoties mēs aizejam postā. Šī diena simboliski vieno mūs, un iedegtā uguns dod spēku un ticību mūsu spējai pastāvēt arī nākotnē. Spēku un ticību nākotnei dod arī mūsu zemes spēka vietas.

Šogad folkloras kopa "Graudi" aicināja pievienoties un iepazīt Ķeguma dižkokus, dižakmeņus un svētvietas. Līdz šim tikai retais no mums bija izstaigājis Ķeguma kalnus ar tur zīmīgajiem akmeņiem. Akmeņu stāstus mums izstāstīja Inta Brokāne. Viņa Ķeguma vārdu jau nesusi pasaulē ar Krusta kalnu, kur cilvēki nāk dziedināties. Intai ir īpašas dotības redzēt un sajust to, ko citi neredz un nejūt. Viņa ir sajutusi Ķeguma kalnu enerģiju jau krietni sen, un pati savām rokām ar lāpstu atrakusi lielos akmens milžus, katru ar savu stāstu un nozīmi. Pat dabas spēki Intai palīdz, un vējš nogāž tos kokus zem kuriem slēpušies lielie, pelēkie zemes vēstures liecinieki. Liekas neticami, bet tā ir noticis! Brīnums kā to var paveikt viena maza auguma sieviete! Kur rodas tas spēks un viedums?

Krustu šķērsu izstaigājuši Ķeguma kalnu takas, sapratām, ka šīs vietas slēpj sevī vēl neatklātu enerģiju, ka jāizturas pret tām ar pietāti un uzmanību, saglabājot nākamajām paaudzēm šos tūkstošiem gadus senos veidojumus. Pozitīvi, ka arī pašvaldība sākusi novērtēt tās teritorijā esošo Kangaru osu grēdu un kopā ar Latvijas valsts mežu darbiniekiem, līdzdarbojoties vietējām biedrībām, izstrādājuši plānu un izveidojuši pastaigu un velotakas kalnu masīvā aiz Krusta kalna. Gribētos, lai Ķeguma pilsētas kalnu meži ir kopti, tīri un sargāti, lai tajos nekrājas atkritumu kaudzes, bet, lai tiek ierīkoti pastaigu celiņi, apzināti akmeņi un īpašie koki. Ne katrs novads var lepoties ar tādu bagātību!

Pasākums noslēdzās estrādes kalnā pie rituālā ugunskura kopīgās dziesmās, vēsturiskās atmiņās un dzīves atziņās. Vai kādreiz Ķegumam atkal būs sava brīvdabas estrāde? Kā gribētos palūkoties uz šīm vietām pēc kādiem desmit gadiem!

Rakstu sagatavoja: S. Pugača sadarbībā ar D. Priedoliņu