Baltu Vienības diena Ķegumā aizritējusi 

Vairāk attēlu galerijā

22. septembris ir gan rudens iestāšanās laiks, gan Baltu Vienības diena.Tomes tautas nama folkloras kopa "Graudi" šajā atceres dienā jau 6. gadu aicina novada ļaudis būt kopā un iedegt ugunis.Šogad Baltu Vienības diena notika Ķeguma kalnos.

Ir pagājuši 19 gadi kopš seno baltu pēcteči - lietuvieši un latvieši svin Baltu Vienības dienu ar ugunskuru iedegšanu pilskalnos, senkapos un citās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās. 1236. gadā 22. septembrī Šauļu un Vecsaules apkārtnē zemgaļi kopā ar lietuviešiem sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Šo kauju nosauca par Saules kauju. Saules kauja uzskatāmi parāda, ka apvienojoties, nevis šķeļoties, mēs esam spēks, kas spēj pastāvēt pret iekarotājiem un iznīcību. Tikai vienotībā ir spēks! Šķeļoties mēs aizejam postā. Šī diena simboliski vieno mūs, un iedegtā uguns dod spēku un ticību mūsu spējai pastāvēt arī nākotnē. Spēku un ticību nākotnei dod arī mūsu zemes spēka vietas.

Šogad folkloras kopa "Graudi" aicināja pievienoties un iepazīt Ķeguma dižkokus, dižakmeņus un svētvietas. Līdz šim tikai retais no mums bija izstaigājis Ķeguma kalnus ar tur zīmīgajiem akmeņiem. Akmeņu stāstus mums izstāstīja Inta Brokāne. Viņa Ķeguma vārdu jau nesusi pasaulē ar Krusta kalnu, kur cilvēki nāk dziedināties. Intai ir īpašas dotības redzēt un sajust to, ko citi neredz un nejūt. Viņa ir sajutusi Ķeguma kalnu enerģiju jau krietni sen, un pati savām rokām ar lāpstu atrakusi lielos akmens milžus, katru ar savu stāstu un nozīmi.  Pat dabas spēki Intai palīdz, un vējš nogāž tos kokus zem kuriem slēpušies lielie, pelēkie zemes vēstures liecinieki. Liekas neticami, bet tā ir noticis! Brīnums kā to var paveikt viena maza auguma sieviete! Kur rodas tas spēks un viedums?

Krustu šķērsu izstaigājuši Ķeguma kalnu takas, sapratām, ka šīs vietas slēpj sevī vēl neatklātu enerģiju, ka jāizturas pret tām ar pietāti un uzmanību, saglabājot nākamajām paaudzēm šos tūkstošiem gadus senos veidojumus. Pozitīvi, ka arī pašvaldība sākusi novērtēt tās teritorijā esošo Kangaru osu grēdu un kopā ar Latvijas valsts mežu darbiniekiem, līdzdarbojoties vietējām biedrībām, izstrādājuši plānu un izveidojuši pastaigu un velotakas kalnu masīvā aiz Krusta kalna. Gribētos, lai Ķeguma pilsētas kalnu meži ir kopti, tīri un sargāti, lai tajos nekrājas atkritumu kaudzes, bet, lai tiek ierīkoti pastaigu celiņi, apzināti akmeņi un īpašie koki. Ne katrs novads var lepoties ar tādu bagātību!

Pasākums noslēdzās estrādes kalnā pie rituālā ugunskura kopīgās dziesmās, vēsturiskās atmiņās un dzīves atziņās. Vai kādreiz Ķegumam atkal būs sava brīvdabas estrāde? Kā gribētos palūkoties uz šīm vietām pēc kādiem desmit gadiem!

Informāciju sagatavoja: S. Pugača sadarbībā ar D. Priedoliņu